Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrība realizē projekta “Cienīgs darbs sociālās jomas darbiniekiem Latvijā”. Viena no projekta aktivitātēm ir sociālais dialogs starp darba devēju un arodbiedrību.

 

Sociālā dialoga viens no mērķiem ir Darba koplīguma noslēgšana. Izmantojot projektā dotās iespējas, Jaunpils novada domes arodorganizācija un tās  priekšsēdētāja Vija Rasa sagatavoja Darba koplīguma projektu. Notika saskaņošanas process ar darba devēju Jaunpils novada domes priekšsēdētāju Ligitu Ginteri.

Kopīgā darba rezultātā tika parakstīts Darba koplīgums, kas nodrošinās darbinieku sociālās garantijas, uzlabos darba  vidi un veicinās darba devēja un arodbiedrības savstarpējo sadarbību.

Darba koplīgumu paraksta Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere un Jaunpils novada domes arodorganizācijas priekšsēdētāja Vija Rasa.

lbas_177.pdf

Publicēts 15/03/2021 13:06

 

Valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā strādājošajiem no 16.marta būs jāstrādā attālināti, piektdien lēma Ministru kabinets.
Šī prasība neattieksies uz ražošanas nozari un citiem darbiem, ko objektīvi nevar veikt attālināti.

Līdz šim rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu bija spēkā prasība, ka darbs pēc iespējas ir jāorganizē attālināti, tomēr ar piektdien pieņemtajiem grozījumiem rīkojumā papildus noteikts darba devēja pienākums identificēt tos darbiniekus, kuri drīkst veikt darbu klātienē, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību.

Attiecībā uz privāto sektoru, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā, darba devējam ārkārtējās situācijas laikā būs tiesības vienpusēji norīkot darbinieku veikt darbu attālināti.

Izmaiņas paredz, ka situācijās, ja darbinieks un darba devējs nav savstarpēji vienojušies par darba veikšanu attālināti, tad darba devējam būs tiesības vienpusēji norīkot darbinieku veikt darbu attālināti.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis aģentūrai LETA apliecināja, ka, lai arī attālinātā darba regulējums attiecas arī uz privāto sektoru, tomēr netiks paredzēta prasība, ka darba devējam būtu jāizdod izziņa, lai kādam darbiniekam atļautu strādāt klātienē. Pēc Citskovska teiktā, darba devējs pats noteiks, kādā veidā – elektroniski vai citā veidā – darbiniekiem tiek noteikts attālinātais darbs.

Kontroles pasākumu īstenošana būs darba devēju kompetencē.

Vienlaikus, ja darbinieks norādīs uz objektīviem apstākļiem, kas viņam liedz veikt darbu attālināti savā dzīvesvietā, darba devējam būs jāizvērtē iespēja ļaut darbiniekam veikt darbu klātienē, nodrošinot atbilstošus epidemioloģiskos pasākumus.

Grozījumi rīkojumā arī paredz papildu regulējumu attiecībā uz valsts un pašvaldību institūcijām. Lai nodrošinātu darbu klātienē valsts un pašvaldību institūcijas vadītājam būs jānodrošina darbiniekiem individuālos aizsardzības līdzekļus, kas ir nepieciešami darba pienākumu veikšanai, piemēram, mutes un deguna aizsegus.

Tāpat valsts iestādes vadītājam būs jānosaka pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai darba kolektīvā, nosakot atbildīgo personu par šo pasākumu ieviešanu darbavietā un informējot darbiniekus par minētajiem pasākumiem.

Ja darbs būs valsts institūcijā uz vietas, institūcijas vadītājam būs nepieciešams nodrošināt, ka kabinetā atrodas tikai viens darbinieks, atvērtā tipa birojā vienai personai ir jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no pieejamās telpu platības.

Tāpat valsts iestādēs būs jāizstrādā darba grafiks, piemēram, nosakot, kuri darbinieki nāk strādāt klātienē katru otro dienu. Ja valsts institūcijā nebūs iespējams nodrošināt atsevišķu kabinetu vai 15 kvadrātmetrus no atvērtā tipa biroja vienam darbiniekam.

Valsts kancelejā skaidroja, ka 15 kvadrātmetru nodrošināšana personai būs rekomendējoša, piemēram, tiesām, prokuratūrām, Valsts prezidenta kancelejai, Saeimai, amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, izmeklētājiem, operatīvā darba veicējiem. Tāpat minētais regulējums netiks attiecināts uz pašnodarbinātām valsts amatpersonām un to pašpārvaldēm, kuru darbība netiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

 

leta.lv

 

 

Publicēts 17/02/2021 09:37

 

–    Valdība atbalsta ieceri par katru bērnu izmaksāt 500 eiro lielu vienreizēju atbalstu; par to vēl ir jālemj Saeimai

–    No pirmdienas mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību; gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien

–    “Drošās skolas” principu sākumskolai gatavas ieviest 50 skolas 20 pašvaldībās

–    Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumus par skaistumkopšanas nozares darbības atjaunošanu valdība skatīs ceturtdien; Rosina no 22.februāra atļaut atsākt darbu klātienē tiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbības epidemioloģiskā drošība novērtēta ar zemu un vidēji zemu risku – pedikīrs, manikīrs, pirtis, sāls istabas, peldbaseini, solāriji, frizieri, masāža (izņemot sejas masāža), ķermeņa kopšanas pakalpojumi, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumi, kā arī skropstu pieaudzēšana, skropstu un uzacu apstrāde. Savukārt no 8.marta darbību varētu atsākt skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji kosmetoloģijā un mikropigmentācijas pakalpojumu sniedzēji

–    Darbības atsākšanai būtu nepieciešams veikt tautsaimniecības nozarēs strādājošo regulāru Covid-19 testēšanu

–    Turpmāk par atsevišķu konkrētu amatpersonu vakcinēšanu nacionālās drošības interesēs un valsts varas darba nodrošināšanai atklātās sēdēs atbilstoši apstiprinātam sarakstam lems Ministru kabinets

 

Valdība atbalsta ieceri par katru bērnu izmaksāt 500 eiro lielu vienreizēju atbalstu

 

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz ģimenēm par katru bērnu izmaksāt 500 eiro lielu vienreizēju atbalstu.

 

Kā aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš, šāds atbalsts pienāksies personai, kurai ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti vai kurai sakarā ar bērna dzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns dzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām.

 

Vienreizējo atbalstu par katru bērnu saņems arī tie, kuriem tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalstu ārkārtējās situācijas laikā.

 

Lai arī šoreiz priekšlikumu par 500 eiro izmaksāšanu par katru bērnu iesniedza Nacionālā apvienība, labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) apgalvoja, ka šis ir jauns atbalsta veids, kuru viņa sākotnēji rosinājusi jau pirms gada.

 

Politiķes vērtējumā pozitīvi ir tas, ka ģimenes netiks šķirotas pēc ienākumiem, jo krīzes situācijā ir cietusi gandrīz ikviena mājsaimniecība.

 

Tāpat Petraviča uzsver, ka sarunās ar koalīcijas partneriem centīsies panākt atbalstu arī priekšlikumam par 200 eiro finansiālu atbalstu senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

 

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) par bērniem, kuriem piešķirts ģimenes valsts pabalsts, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditātivai bērna kopšanas pabalsts līdz viena gada vecumam, atbalstu izmaksās bez iesnieguma līdz 2021.gada 31.martam.

 

Tiem, kuriem no 2021.gada 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām radīsies tiesības saņemt minēto atbalstu, VSAA izmaksās bez iesnieguma 30 dienu laikā no dienas, kad piešķirts bērna kopšanas pabalsts līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalsts.

 

To nosaka grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas otrdien, 16.februārī, izskatīti valdības sēdē. Par to vēl ir jālemj Saeimai.

 

No pirmdienas mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību

 

No pirmdienas mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību, otrdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.

 

Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem varētu atsākt klātienes mācības. Otrdien gan tika pieņemts konceptuāls lēmums, bet konkrēts priekšlikums un gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 18.februārī.

 

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka Veselības ministrija līdz ceturtdienai konsultēsies ar speciālistiem, kādā veidā saņemt datus par Covid-19 saslimstības izmaiņām pašvaldībās. Pavļuta ieskatā, vajadzētu normēt to teritoriju skaitu, kurās varētu atjaunot klātienes mācības.

 

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbalstīja priekšlikumu par “drošas skolas” principa ieviešanu, un šī principa iedzīvināšanā liela nozīmē būtu reģionālai pieejai dažādu ierobežojumu izmaiņu ieviešanā.

Premjers aicināja ievērot tā dēvēto “luksofora principu”, kas nosaka četras epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši kurām tiek noteikti ierobežojumi. Kariņš norādīja, ka kamēr 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir virs 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, tikmēr Eiropas skatījumā Latvijā situācija ar Covid-19 izplatību tiek vērtēta kā bīstama.

 

Vienlaikus premjers aicināja ņemt vērā Lielbritānijā konstatētā Covid-19 daudz lipīgākā paveida gaidāmo izplatību Latvijā. “Tagad Covid-19 saslimstība mazinās, bet mēs zinām, ka tas ir laika jautājums, kad prevalēs britu variants,” piebilda Kariņš.

 

Pēc diskusijām Kariņš vēlreiz rosināja arī turpmāk ņemt vērā “luksofora principu” un aicināja Veselības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai līdz ceturtdienai vienoties par to, kādos apstākļos bērni varētu atgriezties skolā.

 

Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitātei, ne vairāk kā 200 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju jeb ne vairāk kā 270 jaunu gadījumu dienā var uzskatīt par tādu saslimstības rādītāju, kur visus gadījumus var izsekot un rūpīgi veikt epidemioloģisko izmeklēšanu.

 

IZM ieskatā, ņemot vērā saslimstības rādītājus, vienlaikus nosakot, ka ik nedēļu ir jāveic izglītības iestādes klātienē nodarbināto testēšana, kā arī efektīvi ievērojot epidemioloģisko drošības pasākumu, var lemt par nelielu piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu stabilizējoties epidemioloģiskajai situācijai. Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, var lemt arī par klātienes mācības atjaunošanu noteiktām klašu grupām skolēniem un individuālām konsultācijām skolas vecuma bērniem, kas pakļauti priekšlaicīgam mācību pārtraukšanas riskam, un izglītojamiem, kas šajā semestrī noslēdz izglītības ieguvi pamata un vidējā pakāpē vispārējā vai profesionālā izglītībā.

 

Ņemot vērā, ka sabiedriskais transports ir viens no epidemioloģiskā riska neaizsargātākajiem pārvietošanās līdzekļiem izglītojamiem, valdība noteica, ka izglītības iestādes dibinātājam iespēju robežās ir jāveic nepieciešamie epidemioloģiskie drošības pasākumi, kas nodrošina izglītojamam iespēju nokļūt izglītības iestādē veselībai drošā veidā. Pašvaldības, piemēram, var organizēt atsevišķu izglītojamo plūsmu sabiedriskajā transportā, kā arī skolēni var pārvietoties ar privāto transportlīdzekli, kājām vai izglītības iestādes autobusu.

 

Pēc aktuālākajiem SPKC datiem, 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju līdz 200 ir 20 pašvaldībās – Alsungas, Cesvaines, Dundagas, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Jaunpiebalgas, Ķeguma, Kuldīgas, Lielvārdes, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Rucavas, Rūjienas, Salacgrīvas, Saulkrastu un Skrundas, Vecpiebalgas novados.

 

LETA jau ziņoja, ka IZM pagājušajā nedēļā valdībā piedāvāja klātienes mācības atsākt tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju.

IZM aģentūrai LETA atklāja, ka 1.-6.klase, kā arī 12.klase klātienē mācības varētu atsākt tajās pašvaldībās, kuru 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs būs zem 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt saslimstības gadījumā līdz 400 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju klātienē mācības varētu sākt tikai 1.-3.klase.

 

“Drošās skolas” principu sākumskolai gatavas ieviest 50 skolas 20 pašvaldībās

 

“Drošās skolas” principu, kas paredz 14 dienu kumulatīvo saslimstību ar Covid-19 ir līdz 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, ir gatavas ieviest 20 pašvaldības, otrdien preses konferencē pēc valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes informēja Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Šuplinska apliecināja, ka visas 20 pašvaldības, kuru 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir līdz 200, ir gatavas nākamnedēļ sākt klātienes mācību procesu. Vienlaikus valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē ministre piebilda, ka izglītības iestāžu medmāsas arī ir gatavas sākt iknedēļas testēšanu. Ministre atzina, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sazināsies ar katru pašvaldības skolu, kas patlaban kopskaitā ir 50, lai vēlreiz pārliecinātos, ka visas skolas var nodrošināt visu epidemioloģisko drošības pasākumu komplektu. Proti, divu metru distanci, telpu vēdināšanu, dezinfekciju un nogādāšana uz skolu. “Cerams, ka regulāra monitorēšana palīdzēs saglabāt ne tikai jau esošo 20 novadu skolas, bet arī divu nedēļu laikā ļaus vērtēt, vai situācija uzlabojas,” sacīja Šuplinska.

 

EM priekšlikumus par skaistumkopšanas nozares darbības atjaunošanu valdība skatīs ceturtdien

 

Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumus par skaistumkopšanas nozares darbības atjaunošanu valdība skatīs ceturtdien, 18.februārī.

 

EM otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē bija iesniegusi priekšlikumu, kas atļautu atsevišķiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem klātienē strādāt no nākamās nedēļas, 22.februāra.

Tomēr kopsēdei ieilgstot, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) lēma jautājumu par skaistumkopšanas nozari skatīt ceturtdien gaidāmajā valdības sēdē.

 

Premjers norādīja, ka daļa skaistumkopšanas nozarē strādājošo patlaban strādā “pagrīdē”, tāpēc šī nozare no turienes būtu “jāizvelk”.

 

LETA jau vēstīja, ka EM otrdien bija plānojusi informēt valdību par drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.

 

Ņemot to vērā, EM rosina ar 22.februāri atļaut atsākt darbu klātienē tiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbības epidemioloģiskā drošība novērtēta ar zemu un vidēji zemu risku.

Tādējādi no 22.februāra darbību varētu atsākt tādi skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji kā pedikīrs, manikīrs, pirtis, sāls istabas, peldbaseini, solāriji, frizieri, masāža (izņemot sejas masāža), ķermeņa kopšanas pakalpojumi, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumi, kā arī skropstu pieaudzēšana, skropstu un uzacu apstrāde.

 

Savukārt no 8.marta darbību varētu atsākt skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji kosmetoloģijā un mikropigmentācijas pakalpojumu sniedzēji.

 

Pēc EM rosinātā, skaistumkopšanas nozarē strādājoši pakalpojumus klātienē varētu atsākt sniegt, ja tiks ievērotas epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp pakalpojuma sniedzējam jābūt reģistrētam Veselības inspekcijā, klientu apkalpošana jāorganizē tikai pēc iepriekšēja pieraksta, intervāls starp pakalpojumu sniegšanu būtu ne mazāk kā 20 minūtes, vienā dienā klients pie pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt vienu pakalpojumu, klientam un pakalpojuma sniedzējam jāvalkā sejas maska, kā arī jāveic klienta temperatūras bezkontakta mērīšana.

 

Tāpat pakalpojuma sniedzējam jānodrošina minimāla platība – 25 kvadrātmetru uz vienu klientu. Gadījumos, ja telpa ir mazāka par 25 kvadrātmetriem, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs. Ja nav iespējama divu metru distances ievērošana, darbavieta jāaprīko ar aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu. Visiem pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi.

 

No EM piedāvājuma izriet, ka pakalpojumu sniedzēju uzraudzību izlases kārtībā veiktu Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju.

Atkārtotu pārkāpumu gadījumā, pakalpojumu sniedzējam var tikt izteikts aizrādījums vai uzlikts naudas sods līdz 5000 eiro.

 

Darbības atsākšanai būtu nepieciešams veikt tautsaimniecības nozarēs strādājošo regulāru Covid-19 testēšanu

 

Drošai darbības sākšanai nepieciešams veikt tautsaimniecības nozarēs strādājošo regulāru Covid-19 testēšanu, paredz Veselības ministrijas informatīvais ziņojums par testēšanas kārtības uzlabošanu.

Valdības sēdē veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka ir izveidots trīs riska grupu dalījums, un atbilstoši katrai grupai ir noteikts testēšanās biežums.

 

Pirmā augstākā riska grupa iekļauj strādājošos, kuru darbs saistīts ar augstu citu cilvēku inficēšanās risku un kuriem ikdienā ir tuvs kontakts ar pacientiem vai klientiem. Viņu testēšanu Veselības ministrijas vērtējumā būtu jāveic divreiz nedēļā ar antigēnu testu vai vismaz reizi nedēļā ar siekalu testu.

 

Šajā grupā ietilptu slimnīcu darbinieki, sociālās aprūpes centru (SAC) darbinieki un klienti, ambulatoro iestāžu darbinieki, policija, pašvaldību sociālie darbinieki un dienas centri, kā arī patversmes. Tāpat šajā kategorijā ietilptu strādājošo grupas, kuras plānots skrīnēt, piemēram, skolotāji un bērnudārza darbinieki, kas mācību procesu nodrošina klātienē, kā arī darbinieki izglītības iestādēs, kuras sniedz programmas bērniem ar īpašām vajadzībām.

 

Augstākā riska grupā ir arī sociālās aprūpes un palīdzības sniedzēji ārpus SAC, kā arī skaistumkopšanas nozarē nodarbinātie.

 

Otrajā jeb vidējā riska grupā ietilptu tie strādājošie, kuru darbs ir saistīts ar vidēju vai zemu citu cilvēku inficēšanās risku un kur pastāv gadījuma vai īslaicīgs kontakts ar klientiem. Šīm grupām būtu jānodrošina antigēnu tests vai siekalu parauga tests reizi nedēļā.

 

Šī grupa iekļauj tādus darbiniekus kā, piemēram, tirdzniecības zālēs nodarbinātie, lielveikalu darbinieki un kultūras sfēras pārstāvji, tostarp muzikanti un koristi, kas piedalās koncertos. Tāpat šajā grupā ietilptu ieslodzījumu vietu darbinieki, sabiedriskā transporta vadītāji, starppilsētu autobusu vadītāji, taksometru vadītāji, tālsatiksmes transporta līdzekļu apkalpes locekļi, pasažiervilcienu konduktori un sabiedriskā transporta kontrolieri.

 

Pēdējā jeb zemā riska grupā savukārt ietilptu tie nodarbinātie, kuru darbs ir saistīts ar kritisko funkciju veikšanu. Šajā grupā citu starpā ietilpst Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas struktūrvienības, kuriem antigēnu tests būtu jāveic reizi nedēļā vai siekalu parauga tests – reizi divās nedēļās.

 

Vienlaikus, pēc ziņojumā minētā, būtu jāpaplašina iespējas noņemt testu paraugus arī pie ģimenes ārstiem, kā arī jārod iespējas plašākai testu veikšanai reģionos, izmantojot tostarp izbraukumus.

Tāpat būtu jāuzlabo testējamo paraugu paņemšana, transportēšana, kā āri laboratoriju Covid-19 testēšanas kvalitāti un informācijas apmaiņu. Proti, ministra ieskatā būtu nepieciešams veikt organizatoriskus pasākumus, lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp Slimību profilakses un kontroles centru, Veselības inspekciju un Valsts policiju.

 

Tāpat Pavļuts atzīmēja, ka patlaban Latvijas testēšanas kapacitāte pārsniedz pieprasījumu.

 

Informatīvajā ziņojumā tostarp paredzēts stiprināt Latvijas sekvencēšanas spēju, lai adekvāti reaģētu uz ienākošo Lielbritānijas Covid-19 paveidu.

 

Patlaban ziņojumā tiek norādīts, ka nepieciešamais finansējums šādas kārtības ieviešanai un vairāku esošās testēšanas pieejas uzlabojumu veikšanai būtu 83 232 508 eiro, tomēr par konkrētu līdzekļu daudzumu valdība varētu lemt ceturtdien, kad Veselības ministrija plāno iesniegt attiecīgo līdzekļu pieprasījumu.

 

Turpmāk par atsevišķu amatpersonu vakcināciju lems tikai valdība

 

Pēc Veselības ministrijas (VM) ierosinājuma valdība otrdien lēma, ka turpmāk par atsevišķu konkrētu amatpersonu vakcinēšanu nacionālās drošības interesēs un valsts varas darba nodrošināšanai atklātās sēdēs atbilstoši apstiprinātam sarakstam lems Ministru kabinets.

 

Kā aģentūru LETA informēja VM pārstāve Sintija Gulbe, par dažādās nozarēs strādājošo cilvēku vakcinācijas prioritātēm uz nozaru ministriju priekšlikumu pamata arī lems Ministru kabinets, jo šādi lēmumi nevar būt VM kompetencē.

 

Vienlaikus valdība precizēja kārtību, kādā notiks prioritāro grupu vakcinēšana – ja kādā no grupām netiks sasniegts iepriekš plānotais pieprasījums, līdztekus vakcinēt sāks nākamo grupu, dodot priekšroku tām profesijām, kas nodrošina darbu klātienē.

 

VM līdz šim un arī turpmāk sniegs atzinumu par vakcinācijas prioritātēm, balsoties uz pierādījumiem par vakcīnu iedarbīgumu uz nāves gadījumu skaita samazināšanu riska grupās.

 

Kā ziņots, valdības sēdē arī nolemts vakcinējamo personu grupu secību precizēt, nosakot, ka 4.grupā vienlaikus ar senioriem 60 līdz 69 gadu vecumā vakcinēs pirmsskolas izglītības iestāžu, speciālo un citu izglītības iestāžu pedagogus un darbiniekus, kas strādā klātienē un nonāk ciešā kontaktā ar bērniem.

 

leta.lv

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība projekta "Līdzsvars visiem (B4A)" ietvaros ir izdevusi pētījumu "Darba un privātās dzīves līdzsvarošanas parktiskie risinājumi". Pētījuma izstrādē piedalījās arī LBAS dalīborganizācijas. Pētījumā ir aprakstīta gan Latvijas uzņēmumu īstenotā prakse, gan ārvalstu arodbiedrību labās prakses piemēri darba un privātās dzīves līdzsvara praktiskajā piemērošanā, ietverot šis normas Darba koplīgumos.

 

Petijums_Darba un privātās dzīves līdzsvarošanas praktiskie risinājumi.pdf

Darba aizsardzibas_talmacibas kursi.pdf

Jaunākais regulējumā Covid-19 pandēmijas laikā

 

Publicēts 15/01/2021 10:56

 

SVARĪGĀKAIS:

·         Dubulto atbalstu apgrozāmo līdzekļu granta programmā

·         Atbalsta pasākumu turpināšanai Covid-19 krīzē iezīmē papildu 197,43 miljonus eiro

·         Darbiniekam informējot par saslimšanu ar Covid-19, kolektīva vadītājam būs nekavējoties jāsazinās ar SPKC

·         Pamatizglītībā un vidējā izglītībā skolas varēs brīvāk pieiet mācību priekšmetu un stundu plānošanai

·         Piešķir vēl 3 miljonu eiro atbalstam Covid-19 ietekmētajām kultūras institūcijām

·         Kultūras un izklaides nozares uzņēmumiem būs pieejams aizdevums ar granta elementu

·         Covid-19 pacientu ārstēšanai paredzētā remdesivira piegādēm atvēlēs papildus 2,43 miljonus eiro

·         Ģimenes ārsta izziņa bērna dalībai jebkurā nometnē būs nepieciešama līdz jūnija beigām

·         Lidostas “Rīga” ēdināšanas un veikalu zona strādās atbilstoši pasažieru plūsmai

 

Dubulto atbalstu apgrozāmo līdzekļu granta programmā

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā, dubultojot atbalstu šajā programmā.

 

Līdz šim regulējums paredzēja, ka apgrozāmo līdzekļu granta programmā atbalsta apmērs ik mēnesi ir 30% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītu personu grupai.

 

Tomēr ar grozījumiem programmā turpmāk tiks paredzēts, ka atbalsta apmērs uzņēmējiem tiks dubultots, proti, 60% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī. Tāpat rosināts paaugstināt maksimālos atbalsta griestus līdz 100 000 eiro mēnesī.

 

Komersanti grantam apgrozāmajiem līdzekļiem varēs pieteikties katru mēnesi līdz 2021.gada 31.maijam, iesniedzot iesniegumus elektroniskajā deklarēšanas sistēmā vēlākais līdz 15.jūnijam. Atbalstu komersanti varēs izlietot no atbalsta piešķiršanas brīža, bet ne vēlāk kā 2021.gada 31.jūlijam.

 

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) norādīja, ka šī brīža apstākļos epidemioloģiskās drošības prasības neļauj uzņēmumiem pilnvērtīgi strādāt, kas rada naudas plūsmas problēmas un veido atliktus maksājumus.

 

“Ziemai atnākot, pieaug arī komunālo maksājumu rēķini, tāpēc uzņēmējiem ir nepieciešams lielāks atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem. Ierobežojumiem ieilgstot, mūsu pienākums ir palīdzēt segt šos maksājumus, lai saglabātu uzņēmumus, kas nodrošina darba vietas mūsu iedzīvotājiem. Šonedēļ jau pagarinājām programmas termiņus, lai uzņēmēji atbalstu var saņemt katru mēnesi. Valdība atbalstu lēma dubultot. Ar šiem līdzekļiem uzņēmēji varēs nomaksāt nomas maksu, komunālos rēķinus, kā arī norēķināties ar piegādātājiem,” teica ministrs.

 

Atbalsta pasākumu turpināšanai Covid-19 krīzē iezīmē papildu 197,43 miljonus eiro

 

Atbalsta pasākumu turpināšanai Covid-19 krīzē līdz gada vidum ir iezīmēti papildu 197,43 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija.

 

197,43 miljoni eiro iezīmēti, lai nodrošinātu atbalstu par dīkstāvi, kompensētu nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzību un nodrošinātu Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu plūsmas.

Minēto atbalsta summu nav plānots piešķirt uzreiz, bet gan tā tiks dalīta. Ceturtdien Ministru kabinets lēma par 100 miljonu eiro novirzīšanu, bet par atlikušajiem teju 100 miljoniem eiro plānots lemt, ja radīsies šāda nepieciešamība.

 

No FM aplēsēm izriet, ka dīkstāves atbalstam līdz šā gada vidum indikatīvi vajadzētu papildus 89 655 468 eiro.

 

Algu subsīdiju atbalstam papildus varētu būt nepieciešami 29 916 158 eiro.

 

Savukārt apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanas atbalstam līdz gada vidum varētu būt nepieciešami 81 662 726 eiro.

 

Pēc valdības sēdes finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka, ieilgstot Covid-19 pandēmijas ieviestajiem aizliegumiem, pasliktinās arī uzņēmumu finansiālā situācija. Viņš piebilda, ka atbalsts uzņēmumiem pamatā paredzēts operatīvo izmaksu segšanai, nevis risku vai peļņas segšanai.

 

Aicināts vērtēt valsts sniegtā atbalsta apjomu, Reirs secināja, ka kopumā ar valsts atbalsta apjomiem un summām “viss ir kārtībā”.

 

LETA jau ziņoja, ka vairākus atbalsta mehānismi Covid-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem tiks piemēroti arī 2021.gadā, pērn lēma Ministru kabinets. Atbalsta pasākumi Covid-19 krīzē būs spēkā līdz 30.jūnijam.

 

Darbiniekam informējot par saslimšanu ar Covid-19, kolektīva vadītājam būs nekavējoties jāsazinās ar SPKC

Turpmāk, uzzinot no darbinieka par saslimšanu ar Covid-19, darba kolektīva vadītājam būs jāsazinās ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) par kontaktpersonu noteikšanu, paredz valdības atbalstītie grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.

 

Strauji pieaugot Covid-19 saslimšanas gadījumu skaitam, SPKC epidemiologiem nav pietiekamas kapacitātes, lai pietiekami operatīvi apzinātu visus inficētos un viņu kontaktpersonas, norāda Veselības ministrijā (VM). Tādējādi pastāv risks, ka cilvēks, kas bijis kontaktā ar Covid-19 pacientu un iespējams arī ir inficējies, to nezinot, dodas uz darba vietu vai izglītības iestādi, kontaktējas ar darba kolēģiem vai izglītojamiem un rada Covid-19 izplatības riskus savā kolektīvā.

 

Lai maksimāli mazinātu šādus riskus un kontaktpersonas kolektīvā tiktu apzinātas pēc iespējas ātrāk, ir nepieciešams veikt izmaiņas noteikumu ietvertajā kontaktpersonu noteikšanas kārtībā, rosināja VM. Tāpēc turpmāk, ja kolektīva vadītājs uzzina par Covid-19 saslimšanas gadījumu no darbinieka, izglītojamā vai izglītojamā likumiskā pārstāvja, vadītājām nekavējoties jāsazinās ar SPKC par kontaktpersonu noteikšanu un ieteikumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai konkrētajā kolektīvā.

 

Atbilstoši SPKC noteiktajiem kritērijiem kolektīva vadītājs veido arī kontaktpersonu sarakstu kolektīvā un šo sarakstu nosūta SPKC, kas to verificē un organizē ievadīšanu “e-veselības” sistēmā.

 

Savukārt ģimenes ārsts nodrošina kontaktpersonas medicīnisko novērošanu un nepieciešamības gadījumā noformē darba nespējas lapu, nosaka noteikumi. Kontaktpersona, uzturoties mājas karantīnā, var attālināti veikt savus darba pienākumus, ja veselības stāvoklis to pieļauj. Ja darba pienākumu veikšana attālināti nav iespējama, ģimenes ārsts izsniedz darbnespējas lapu.

 

Jau ziņots, ka kopš novembra spēkā ir norma, ka Covid-19 inficēto kontaktpersonu apzināšanu var veikt ne tikai SPKC un ģimenes ārsti, bet arī darba devējs vai kolektīva atbildīgā persona.

Skolas varēs brīvāk pieiet mācību priekšmetu un stundu plānošanai

 

Pamatizglītībā un vidējā izglītībā skolas varēs brīvāk pieiet mācību priekšmetu un stundu plānošanai, paredz valdības pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.

 

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skaidro, ka direktors ar rīkojumu varēs noteikt mācību priekšmetu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem.

Pēc IZM paustā, šāda pieeja ļaus izglītības iestādēm elastīgi plānot mācību saturu epidemioloģiski sarežģītajos Covid-19 pandēmijas apstākļos, kā arī sekmīgāk īstenot pārejas periodu uz jauno standartu īstenošanu, izglītības iestādei veidojot vienotu stundu plānu.

 

Tāpat tas ļaus pārstrukturēt mācību procesu, pēc nepieciešamības samazinot vienlaicīgi (nedēļas/mēneša laikā) apgūstamo mācību priekšmetu skaitu un attiecīgi tos variēt, organizējot mācības mācību priekšmetu blokos.

 

Šāda elastība mācību darba organizēšanā arī dotu iespēju izglītības iestādēm gan elastīgi risināt praktiskos mācību darba organizācijas jautājumus, proti, telpu noslodzi, skolēnu plūsmu Covid-19 pandēmijas apstākļos, gan dotu lielākas iespējas skolēniem iedziļināties mācību saturā un tādēļ to labāk apgūt. Proti, būs iespējams ilgākos laika posmus fokusēties uz katru konkrēto mācību priekšmetu un nodrošinātu kvalitatīvi labākas iespējas skolotājiem sekot līdzi skolēnu individuālai izaugsmei.

 

1., 4., 7., 10. klasēm, kas šajā mācību gadā sāka īstenot jauno izglītības standartu jau tagad ir noteikts stundu skaits trīs gados katrā mācību priekšmetā un kursā, ko skolas var individuāli plānot. IZM uzsver, ka tas nozīmē nevis stundu skaita samazināšanu kādā priekšmetā vispār, bet gan elastīgu grafiku, kādā katru priekšmetu var īstenot. Lai samazinātu noslodzi skolotājam un skolēnam, laba ideja ir samazināt vienlaikus īstenoto mācību priekšmetu skaitu, rekomendē IZM.

 

Savukārt šodien veiktie grozījumi, ļaus arī pārējās klasēs, kur mācību process tiek īstenots pēc iepriekšējā standarta, elastīgi mainīt mācību stundu skaitu triju gadu laikā.

Piešķir vēl 3 miljonu eiro atbalstam Covid-19 ietekmētajām kultūras institūcijām

 

Valdība ceturtdien nolēma no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Valsts kultūrkapitāla (VKKF) fondam piešķirt vēl 3 miljonus eiro mērķprogrammai Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju atbalstam.

 

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka krīzes laikā būtiski ne tikai “pārziemot,” bet arī gatavoties iziešanai no tās. Viņaprāt, valdībā apstiprinātais atbalsts Covid-19 ietekmētajām kultūras institūcijām palīdzēs nozares uzņēmumiem segt ar uzturēšanu saistītos ikdienas izdevumus laikā, kad nav iespējams strādāt. Vienlaicīgi norit aktīvs darbs pie jaunas programmas izstrādes, kas ir nepieciešama nozares uzņēmumiem – nākotnes kultūras satura radīšanai.

 

Paredzēts, ka programma Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju atbalstam tiks īstenota no 1.janvāra līdz 30.jūnijam, lai mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz kultūras nozari. Kultūras ministrijā (KM) norādīja, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas valstī, kā arī Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktie pasākumi ir radījuši smagu ietekmi uz kultūras nozari.

 

KM skaidroja, ka tajā strādājošo valsts iestāžu, nevalstisko organizāciju (NVO), kultūras nozares privātā sektora uzņēmumu un pašnodarbināto personu darbība tika faktiski pilnībā apturēta, liedzot iespējas īstenot plānotos kultūras pasākumus un daudzos gadījumos arī radošo darbību, spēkā esot gan pulcēšanās, gan ceļošanas ierobežojumiem. Publiskās pulcēšanās ierobežojumi ietekmējuši kultūras pasākumu organizēšanu un norisi.

 

Ministrija atzīmēja, ka arī pēc ārkārtējās situācijas beigām kultūras nozarē strādājošajiem 2021.gadā nebūs iespējams pilnvērtīgi atjaunot radošo un saimniecisko darbību, tādējādi atstājot būtisku ietekmi uz kultūras nozares dzīvotspēju.

 

KM uzsvēra, ka kultūras nozari ir tieši skārusi Covid-19 pandēmijas ietekme, piemēram, saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta (VID) datiem atbilstoši NACE klasifikācijas kodam 90 reģistrēto uzņēmumu pievienotās vērtības nodokļa samaksātais apmērs 2020.gadā līdz novembrim, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2019.gadā, krities par 53%.

 

Pēc KM paustā, ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmija turpinās un saslimstības rādītāji nekrītas, ir secināms, ka tik ātri netiks atsāka kultūras pasākumu darbība, līdz ar to 2021.gadā ir nepieciešams turpināt 2020.gadā iesākto kultūras nozares atbalsta pasākumu, veidojot jaunu mērķprogrammu un paredzot, ka mērķprogrammas ietvaros atbalsts tiek sniegts organizācijām, kuru apgrozījuma kritums 2020.gadā pret 2019.gadu bijis vidēji 30% un kuras nav nonākušas grūtībās atbilstoši piemērojamam komercdarbības regulējumam un tām nav nodokļu parādu.

 

Paredzēts, ka tiks atbalstītas tās organizācijas, kurās atbalsta intensitāte regulārajiem ikmēneša maksājumiem par telpu un zemes nomu, komunālajiem pakalpojumiem, obligātajiem apsaimniekošanas pakalpojumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem, apdrošināšanai un citiem tiek sniegti 90% apmērā no veiktajiem izdevumiem. Tāpat ir jābūt samaksātām darba algām un to nodokļiem, ja nav pieprasīts atbalsts VID atbalsta programmās, tādā pašā apjomā un apmērā, kā to sniedz VID. Tāpat KM norādīja, ka atbalsta apmērs vienai organizācijai mēnesī nepārsniegs 30 000 eiro. KM uzsvēra, ka mērķprogrammas ietvaros sniegto atbalsta apmēru par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar apvienot ar citu valsts atbalstu, kas piešķirts Covid-19 ietekmes mazināšanai.

 

KM akcentēja, ka, ņemot vērā, ka VKKF ekspertiem un darbiniekiem nav pietiekamas kompetences, lai mērķprogrammas ietvaros nodrošinātu saimnieciskās darbības un grāmatvedības dokumentu izvērtējumu, lai pilnvērtīgi izvērtētu iesniegtos pieteikumus, plānots, ka no mērķprogrammas līdzekļiem VKKF veiks iepirkumu, lai neatkarīgs vērtētājs veiktu iesniegto pieteikumu pārbaudi atbilstoši konkursa nolikumam, izdevumu apmaksu veicot no mērķprogrammas finansējuma.

 

Kultūras un izklaides nozares uzņēmumiem būs pieejams aizdevums ar granta elementu

 

Kultūras un izklaides nozares uzņēmumiem būs pieejams aizdevums ar granta elementu, ceturtdien par šādu finanšu instrumentu kultūras nozarei vienojusies finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.

 

Finanšu ministrijā (FM) aģentūru LETA informēja, ka instruments paredzēts apgrozāmajiem līdzekļiem projektu, tai skaitā sadarbības projektu starp vairākiem uzņēmumiem, īstenošanai.

Projekta minimālā summa būs 15 000 eiro, bet maksimālā – 300 000 eiro, no kuras maksimālā granta summa 150 000 apmērā. 60% no summas būs aizdevums, bet 40% – grants. Projektam jābūt īstenotam viena gada laikā no visu ierobežojumu atcelšanas.

 

Ar instrumentu plānots atbalstīt uzņēmumus, kas reģistrēti Latvijā un darbojas noteiktās nozarēs. Plānots, ka atbalstu varēs saņemt saskaņā ar “Altum” vērtējumu par dzīvotspējīgiem uzņēmumiem.

Plānots, ka tiks atbalstīti ap 60 uzņēmumi. Par finanšu instrumentu atbildīgā ministrija būs Kultūras ministrija.

 

FM uzsvēra, ka instrumenta mērķis ir stimulēt iespējami ātru ekonomiskās aktivitātes atjaunošanu, kā arī ilgtermiņa finansiālo dzīvotspēju kultūras, atpūtas, izklaides nozares uzņēmumiem un ar nozari saistītai ekosistēmai, tai skaitā māksliniekiem, tehniskajām kompānijām un norises vietām.

 

Reirs norādīja, ka kultūras nozare noteikto drošības pasākumu dēļ ir spiesta ilgstoši ierobežot savu darbību, tāpēc ar jauno instrumentu vēlamies stimulēt Covid-19 dēļ pārcelto pasākumu īstenošanu un jaunu pasākumu radīšanu, nodrošināt lielākas nodarbinātības iespējas, kā arī palielināt ienākumu gūšanas iespējas kultūras, atpūtas un izklaides nozarē.

 

“Pasaulē daudz kur tiek kombinēti vairāki instrumenti – tūlītējais uzņēmumu un infrastruktūras atbalsts un ekonomiskās aktivitātes atjaunošanas instruments. Pateicoties jaunajam instrumentam, granta daļa būs tiešs atbalsts tam, lai pasākumi notiktu arī pie apmeklētāju skaita ierobežojumiem, savukārt aizdevuma daļa ir nozīmīga, lai varētu nodrošināt naudas plūsmu līdz projekta īstenošanai, kad ir pašu ieņēmumi un aizdevuma daļu var atgriezt,” norādīja finanšu ministrs.

 

Gala lēmumu par programmas ieviešanu vēl jālemj Ministru kabinetam.

 

Covid-19 pacientu ārstēšanai paredzētā remdesivīra piegādēm atvēlēs papildus 2,43 miljonus eiro

 

Covid-19 pacientu ārstēšanai paredzētā medikamenta “Veclury” piegāžu turpināšanai līdz šā gada 30.jūnijam piešķirs papildus 2,43 miljonus eiro, ceturtdien lēma valdība.

 

2020.gadā valdība lēma no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finansējumu 1 101 240 eiro apmērā, lai nodrošinātu zāļu ražotāja “Gilead” medikamenta “Veclury” pieejamību Covid-19 medikamentozās ārstēšanas procesā laikposmā no 2020.gada oktobra līdz 2020.gada 31.decembrim.

 

Iepriekš “Veclury” piegādēm 2021.gadā no valsts budžeta tika iezīmēti 348 147 eiro, tomēr Veselības ministrijā (VM) atzina, ka situācija valstī nemitīgi mainās, proti, pieaug vidēji smago un smago pacientu skaits, tādējādi 2021.gadam iezīmētais finansējums ir nepietiekams, lai nodrošinātu Latvijas ārstniecības iestādes, ar visiem nepieciešamiem resursiem pacientu efektīvākai ārstēšanai.

 

VM prognozē, ka turpmākos sešus mēnešos slimnīcās ārstēsies vidēji 188 pacienti mēnesī, kuriem varētu būt nepieciešams šis medikaments. Viena pacienta ārstēšanai ir nepieciešami seši remdesivīra flakoni, tādējādi kopā sešiem mēnešiem papildus ir nepieciešamas 6760 devas, lai ārstētu aptuveni 1127 pacientus.

 

Atbilstoši speciālistu prognozēm aptuveni trešajai daļai no stacionētajiem pacientiem ārstniecības procesā būs nepieciešams lietot medikamentu “Veclury” ar aktīvo vielu remdesivīrs.

Ģimenes ārsta izziņa bērna dalībai jebkurā nometnē būs nepieciešama līdz jūnija beigām

 

Ģimenes ārsta izziņa bērna dalībai jebkurā nometnē būs nepieciešama līdz 30.jūnijam, paredz ceturtdien valdības atbalstītie grozījumi “Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtībā”.

Izziņai dalībai visās nometnēs ir jābūt izsniegtai ne vēlāk kā septiņas dienas pirms nometnes darbības sākšanas. Līdz šim šāda prasība bijusi spēkā līdz 2020.gada beigām.

 

Tāpat līdz pērnā gada beigām spēkā bija prasība, ka visām nometnēm jāsaņem Veselības inspekcijas atzinums. Arī šīs prasības termiņš ar valdības lēmumu pagarināts līdz 30.jūnijam.

 

Veselības ministrijā (VM) skaidroja, ka termiņa pagarinājums nepieciešams, ņemot vērā epidemioloģiskos datus, kas uzrāda, ka saslimstība ar Covid-19 pieaug, arvien pieaug saslimstība Latvijas reģionos un kopumā prognozējams augsts Covid-19 izplatības risks. Bērnu nometņu organizēšana ir augsta riska darbība no bīstamas infekcijas slimības ierobežošanas viedokļa, norāda ministrijā. Abu termiņu pagarināšanas mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzībai nodrošināt epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu bērnu nometnēs, lai ierobežotu Covid-19 slimības izplatību.

 

Grozījumu anotācijā VM norāda, ka arī vismaz nākamajam pusgadam jānodrošina drošības pasākumi un maksimāli jāierobežo riska faktori, kas veidojas, ja bērni no dažādiem sociālajiem klāsteriem pulcējas nometnēs. Tāpat ir prognozējams, ka inficēšanās risks mājsaimniecībās saglabāsies augsts.

 

Ja bērni ilgstoši nav apmeklējuši izglītības iestādi, uzturējušies mājās, ir svarīgi, lai pirms nometnes ārsts novērtētu gan bērna fizisko, gan psihisko veselību, pārliecināti speciālisti. Iespēju robežās jānovērš, ka bērns, kas ir Covid-19 pacienta kontaktpersona vai kuram ir konstatēta saslimšana ar Covid-19, piedalās nometnē. Izsniedzot izziņu, ārstniecības persona novērtē, vai Slimību profilakses un kontroles centrs bērnu nav noteicis kā Covid-19 pacienta kontaktpersonu, vai bērnam nav laboratoriski apstiprināta Covid-19 diagnoze, vai arī bērnam nav Covid-19 vai citu infekcijas slimību saslimšanas pazīmes.

 

Tāpat nepieciešams nodrošināt, ka arī āra un iekštelpu nometnes darbībā tiek ievēroti visi nepieciešamie epidemioloģiskās drošības pasākumi, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.

 

Lidostas “Rīga” ēdināšanas un veikalu zona strādās atbilstoši pasažieru plūsmai

 

No piektdienas, 15.janvāra, lidostas “Rīga” pasažieru zonā esošo ēdināšanas un tirdzniecības vietu darba laiks netiks ierobežots atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai, un komersantiem būs jāstrādā atbilstoši pasažieru plūsmai, ceturtdien lēma valdība.

 

Vienlaikus tiek atcelta prasība ieceļotājiem no Apvienotās Karalistes lidostā veikt Covid-19 testu.

 

Lidostas “Rīga” veikali un ēdināšanas vietas terminālī atrodas īpaši kontrolētā norobežotā teritorijā ar augstu epidemioloģiskās drošības līmeni un ir pieejamas tikai lidostas pasažieriem un darbiniekiem. Lidostā esošo veikalu un ēdināšanas vietu darba laiks ir pielāgots lidojumu grafikam, un ir reisi, kas izlido arī noteiktās komandantstundas darbības laikā. Tāpat tranzītā ceļojoši pasažieri nereti lidostā pavada ilgu laiku. Ēdinātāju un veikalu darba laika neierobežošana, pielāgojot to pasažieru plūsmai, sniedz ceļotājiem iespēju iegādāties ūdeni un citas nepieciešamas preces, kā arī paēst.

 

Tā kā no 15.janvāra ir spēkā stingrākas drošības prasības, kas nosaka, ka ieceļojot Latvijā, tai skaitā ar lidmašīnu, visiem pasažieriem ir jāuzrāda apliecinājums par negatīvu Covid-19 testu, tiek atcelta iepriekš noteiktā prasība veikt Covid-19 testu lidostā, ieceļojot no Apvienotās Karalistes.

 

Vairums valstu ir noteikušas papildu drošības pasākumus, lai ierobežotu vīrusa infekcijas izplatību, tādēļ cilvēki tiek aicināti izvērtēt nepieciešamību ceļot un rūpīgi iepazīties ar citu valstu drošības pasākumiem.

Veidos ne tikai vakcinācijas pret Covid-19 vadības biroju, bet arī uzraudzības padomi

 

Latvijā tiks veidots ne tikai vakcinācijas pret Covid-19 projekta vadības birojs, bet arī uzraudzības padome, ceturtdien lēmusi valdība, solot šādu projekta struktūru izveidot jau tuvākajā laikā.

 

Veselības ministrijā (VM) aģentūru LETA informēja, ka vakcinācijas procesu organizēs kā nacionāla mēroga projektu ar augstākā līmeņa pārvaldību un projekta koordināciju. Tas ļaušot efektīvāk nodrošināt vakcinācijas procesu Latvijā.

 

“Mums īsā laikā jānodrošina vakcinācijas iespēja pusotram miljonam Latvijas iedzīvotāju. Tik apjomīga darba paveikšanai visas nozares strādās kopā un atbildība būs augstākajā – valdības – līmenī. Darba centrā būs man tieši pakļauts vakcinācijas birojs jeb štābs, kuram jāsāk strādāt vistuvākajā laikā,” skaidroja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

 

Gatavojoties visaptverošai vakcinācijai un īpaši brīdim, kad Latvijā vienlaikus būs pieejams liels apjoms vakcīnu devu, pieņemts lēmums vakcinācijas procesu organizēt augstākā līmenī. Plānots, ka to vadīs nevis darba grupa veselības aprūpes nozarē, bet gan īpaši veidota uzraudzības padome Ministru prezidenta valdībā.

 

Vakcinācijas pret Covid-19 pārvaldības mehānisms paredz projekta vadību vairākos līmeņos. Politiskās vadības līmenī vadību veiks Ministru prezidenta vadīta Krīzes vadības padomes apakšgrupa, kurā ir pārstāvēta ministriju augstākā politiskā vadība, lai pieņemtu politiskus un stratēģiskus lēmumus par vakcinācijai piešķiramajiem resursiem, izmaiņām normatīvajā regulējumā, starptautisko sadarbību.

 

Atbildīgo nozaru ministriju līmenī vakcinācijas procesa uzraudzību veiks Krīzes vadības koordinācijas grupas Covid-19 izplatības ierobežošanai ietvaros izveidota apakšgrupa, un kuras sastāvā ir atbildīgo nozaru ministriju pārstāvji – valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki -, kas var pieņemt lēmumus nozaru ministrijas vārdā, pašvaldību pārstāvji un citi sadarbības partneri. Šī vadības koordinācijas grupa pieņems lēmumus konkrētu pasākumu ieviešanai, nodrošinās saskaņotu starpnozaru sadarbību. Tāpat šī koordinācijas grupa sagatavos lēmumus pieņemšanai Ministru kabinetā.

 

Savukārt veselības nozares mērogā tiks izveidots Vakcinācijas projekta birojs ar projekta vadītāju, vakcinācijas procesa koordinatoru, komunikācijas koordinatoru ar komunikācijas speciālistiem, informācijas tehnoloģiju koordinatoru, loģistikas koordinatoru un citiem speciālistiem, piemēram, datu analītiķi. Vakcinācijas projekta birojs būs tieši pakļauts veselības ministram un nodrošinās saikni starp Krīzes vadības padomi, Krīzes vadības koordinācijas grupu Covid-19 izplatības ierobežošanai un VM izveidotajām darba grupām vakcinācijas projekta ieviešanai.

 

Vakcinācijas projekta birojs koordinēs VM izveidotās vakcinācijas projekta ieviešanas grupas, kurā darbosies veselības nozares atbildīgās personas un eksperti. Vakcinācijas projekta ieviešanu nodrošinās vairākas grupas, kuru uzdevums būs rast konkrētus risinājumus vakcinācijas procesā, loģistikā, informācijas tehnoloģiju atbalsta rīku izstrādē un ieviešanā, komunikācijā un starptautiskajā sadarbībā.

 

Plānots, ka šāda projekta struktūra tiks izveidota tuvākajā laikā, piesaistot arī augsti kvalificētus speciālistus. Paredzēts, ka līdz 19.janvārim VM sagatavos informatīvo ziņojumu par nepieciešamo finansējumu vakcinācijas projekta biroja izveidei, savukārt līdz 28.janvārim sagatavos un valdībai izskatīšanai iesniegs precizēto informatīvo ziņojumu “Par Covid-19 vakcīnu ieviešanas stratēģiju”.

 

Saeima pārapstiprina komandantstundas pagarinājumu un paplašināto nopērkamo preču klāstu

 

Saeima ceturtdien pārapstiprināja valdības 7.janvārī pieņemtos un jau iepriekš spēkā esošos grozījumus rīkojumā par ārkārtējo situāciju, kas jau iepriekš noteica komandantstundas pagarinājumu un nopērkamo preču klāsta paplašināšanu.

 

Ministru kabineta lēmums stājās spēkā jau iepriekš, savukārt Saeimas vairākums līdz šim ierasti lemj par šāda veida lēmumu pārapstiprināšanu.

 

Liela daļa no valstī pirms 7.janvāra noteiktajiem ierobežojumiem pagarināti līdz 25.janvārim, vienlaikus atbalstot Ekonomikas ministrijā (EM) priekšlikumu paplašināt klātienē iegādājamo preču klāstu.

Komandantstunda būs jāturpina ievērot no 15.janvāra līdz 17.janvārim un no 22.janvāra līdz 24.janvārim, kad iedzīvotājiem būs aizliegts pārvietoties laikposmā no plkst.22 līdz plkst.5.

 

Līdz 25.janvārim pagarināti jau liela daļa spēkā esošo ierobežojumu pakalpojumu un tirdzniecības jomās, kā arī izglītībā.

 

Arī turpmāk līdz 25.janvārim būs aizliegti skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumi, sporta inventāra noma iekštelpās un fotopakalpojumi klātienē (izņemot fotogrāfiju izgatavošanu dokumentiem), kā arī saimnieciskie pakalpojumi klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu.

 

No 12.janvāra paplašināts klātienē nopērkamo saimniecības preču klāsts. Klātienē var nopirkt arī zeķbikses, zeķes, elastīgās zeķes, šalles, lakatus, kaklautus, cepures, cimdus, preces virsmu uzkopšanai, lāpstas un liekšķeres, elektroierīces telpu apsildīšanai un pergamenta papīru.

 

Tāpat var iegādāties kurināmo, gāzes balonus, sveces, sērkociņus, zārkus, aploksnes, papīra iepakojumu, mājas uzkopšanas līdzekļus, krāsnis, slēdzenes, apkures katlus, sildītājus, telefona aparātus, spuldzes, ortopēdiskos piederumus, dzirdes aprātus un šķiltavas.

 

“Pirmās nepieciešamības saimniecības preču saraksts papildināts ar lietām, kuras nepieciešamas sezonālu apstākļu dēļ, kā arī lietām mājsaimniecībai saistībā ar higiēnu un sanitāriem apstākļiem. Saraksts papildināts tikai ar atsevišķām mājsaimniecības precēm telpu un virsmu uzkopšanai, kā arī apsildīšanai, ņemot vērā ziemas sezonas īpatnības. Tāpat saraksts papildināts ar lāpstām, kuras nepieciešamas ziemas sezonā, īpaši tajās teritorijās, kurās tas nepieciešams sniega tīrīšanai. Tāpat ņemot vērā preču nolietojumu un vajadzību, saraksts papildināts ar atsevišķiem apģērbiem, kuri nepieciešami ikdienas lietošanai,” skaidrots rīkojuma anotācijā.

 

Līdz 25.janvārim tirdzniecības pakalpojumus klātienē sniegs aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas, optikas veikali, degvielas uzpildes stacijas.

 

Tāpat darbosies tirdzniecības vietas, kurās drīkst tirgot atsevišķas produktu grupas – pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, kā arī ziedus.

 

Preču tirdzniecības ierobežojumi šajā laika periodā attiecas arī uz ielu tirdzniecību, kā arī tirdzniecību slēgtā un atklātā tirgus teritorijā. Savukārt pilnībā aizliegta ir gadatirgu organizēšana.

 

Vienlaikus EM atgādina, ka maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits tirdzniecības telpās noteikts ne mazāks kā 15 kvadrātmentri no publiski pieejamās telpu platības uz vienu apmeklētāju. Ja saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietas platība ir mazāka par 15 kvadrātmetriem, tad tajā vienlaikus var atrasties viens apmeklētājs.

 

Tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem pie ieejas veikalā labi redzamā vietā ir jānorāda informācija, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties konkrētajā tirdzniecības vietā, kā arī par to, ka plūsmas kontrolei ieeja atļauta tikai ar groziņu vai ratiņiem vai tirdzniecības pakalpojuma sniedzēja iepirkuma somu.

 

Bez groziņa, ratiņiem vai somas apmeklētāju atrašanās tirdzniecības vietā ir aizliegta. Tāpat tirdzniecības pakalpojuma sniedzējam jānodrošina, ka apmeklētāji tiek ielaisti tikai pa vienam, izņemot ar bērnus līdz 12 gadu vecumam, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona.

 

Joprojām spēkā ir arī iepriekš noteiktie drošības pasākumi tirdzniecības vietās, ielu tirdzniecībā un tirgos – mutes un deguna aizsegu lietošana apmeklētājiem un darbiniekiem, divu metru distances ievērošana, apmeklētāju informēšana par piesardzības prasībām, pastiprinātas higiēnas ievērošana un darbinieku veselības stāvokļa uzraudzība.

 

EM arī atgādina, ka šajā periodā joprojām nav ierobežota distances tirdzniecība un e-komercija – iedzīvotāji var iegādāties preces internetā, pasūtot pa tālruni un e-pastu, tās varēs tikt piegādātas uz mājām un pakomātiem, tās varēs arī izsniegt un saņemt veikalos uz vietas.

 

Tāpat nav pārtraukta jebkādu preču vairumtirdzniecība vairumtirdzniecības bāzēs, kas nepieciešamas gan mazumtirdzniecības veikaliem, gan uzņēmumu darbībai, ražošanai. Tāpat atļauts nodrošināt, piemēram, automobiļu detaļas autoservisā.

 

12.janvārī apmeklētājiem durvis vaļā vēra bibliotēkas, atsākot grāmatu izsniegšanu, tomēr bibliotēku lasītavas arī turpmāk būs slēgtas.

 

 

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 7.februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.

Kā ziņots, valdība arī atbalstīja EM sagatavotos priekšlikumus atbalsta pasākumu turpināšanai uzņēmējiem, piemēram, tiks turpināta dīkstāves pabalstu izmaksa, algu subsīdijas un piešķirts finansējums apgrozāmajiem līdzekļiem.

 

leta.lv

 

Jaunākais regulējumā Covid-19 pandēmijas laikā

 

Publicēts 13/01/2021 10:26

 

SVARĪGĀKAIS:

·         Dīkstāves pabalsta minimālo slieksni cels no līdzšinējiem 330 eiro līdz 500 eiro

·         Dīkstāves atbalsta un daļēji nodarbināto algas subsīdijas atbalsta programmu noteikumu darbības termiņš pagarināts līdz brīdim, kamēr spēkā būs valdības noteiktie ierobežojumi saimnieciskai darbībai, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem

·         Grantu apgrozāmajiem līdzekļiem komersanti varēs saņemt katru mēnesi līdz maija beigām. Grozījumi stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju

·         Lai mazinātu saslimšanu sociālās aprūpes centros, darbiniekus testēs ar Covid-19 antivielu eksprestestiem

·         Vakcinēšanas pret Covid-19 masveida nodrošināšanai veidos īpašu biroju

·         Valdība nemainīs lēmumu par obligātu sejas masku lietošanu arī sākumskolās

·         Ceturtdien, 14.janvārī, valdība varētu lemt par iespēju skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem pašiem pieteikties dīkstāves pabalstam

·         Pavļuts: Brīvprātīgu iedzīvotāju pašpieteikšanos vakcinācijai sāktu, tiklīdz to ļautu tehniskās iespējas

 

Dīkstāves pabalsta minimālo slieksni cels līdz 500 eiro

 

Dīkstāves pabalsta minimālo slieksni cels no līdzšinējiem 330 eiro līdz 500 eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

 

Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūru LETA informēja, ka Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē otrdien apstiprināti grozījumi dīkstāves atbalsta un daļēji nodarbināto algas subsīdijas atbalsta programmu noteikumos, pagarinot to darbības termiņu līdz brīdim, kamēr spēkā būs valdības noteiktie ierobežojumi saimnieciskai darbībai, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību.

 

Vienlaikus valdība atbalstīja, ka no šā gada 1.janvāra tiek palielināts minimālais dīkstāves atbalsta apmērs līdz 500 eiro mēnesī visām mērķa grupām – gan uzņēmumu darbiniekiem, gan pašnodarbinātām personām, gan patentmaksātājiem.

 

Attiecīgi komersantiem līdz šā gada 15.janvārim jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pieteikumi atbalsta saņemšanai par dīkstāvē esošiem un daļēji nodarbinātiem darbiniekiem decembrī; līdz 15.februārim – par janvāri utt. Tādos pašos termiņos pieteikums dīkstāves atbalsta saņemšanai jāiesniedz arī pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem.

Tāpat abu atbalsta programmu noteikumi papildināti ar normām, ka iesniegumos par martu un tālākajiem mēnešiem darba devējiem, pašnodarbinātām personām vai patentmaksātājiem būs jānorāda arī pamatojums par ieņēmumu samazinājuma saistību ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas ierobežošanai.

EM atgādināja, ka atbalstam par dīkstāvi ir tiesīgi pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies, ir samazinājušies ne mazāk kā par 20%.

Vienlaikus ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) aicina pārskatīt arī šo atbalsta programmu kritērijus, lai atvieglotu un paplašinātu atbalsta saņēmēju loku. Ministra ieskatā, tas padarītu atbalstu pieejamāku arī tiem uzņēmumiem, kas līdz šim atbalstam nekvalificējās nepietiekama ieņēmumu krituma dēļ.

 

“Jāņem vērā, ka daļai uzņēmumu kopš pavasara joprojām nav iespējams darboties ar pilnu jaudu, ir jāpielāgojas vai uz ārkārtējās situācijas laiku pat bija jāaptur saimnieciskā darbība,” uzskata ministrs.

“Atbalsta pasākumiem šajā Covid-19 krīzes periodā ir jābūt vēl efektīvākiem un pieejamākiem, tāpēc esam gandarīti, ka Ministru kabinets atbalstīja mūsu priekšlikumus gan pagarināt atbalsta programmu termiņus, gan paaugstināt minimālo dīkstāves atbalsta apmēru līdz 500 eiro, kas ļaus krīzē cietušajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem saņemt lielāku atbalstu. Tāpat esam sagatavojuši priekšlikumus atvieglot dīkstāves atbalsta un darba algas subsīdijas saņemšanas kritērijus, lai sniegtu atbalstu visiem, kuri valdības noteikto pasākumu dēļ šobrīd nevar strādāt un saņemt atalgojumu,” norādīja ekonomikas ministrs.

Ekonomikas ministrs ir sagatavojis priekšlikumus programmu paplašināšanai, ar kuriem iepazīstinās finanšu ministra vadītās darba grupas uzņēmējdarbības un nodarbinātības atbalstam dalībniekus.

 

Grantu apgrozāmajiem līdzekļiem komersanti varēs saņemt katru mēnesi līdz maija beigām

 

Grantu apgrozāmajiem līdzekļiem komersanti varēs saņemt katru mēnesi līdz maija beigām, paredz otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē apstiprinātie grozījumi apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā.

 

Ekonomikas ministrijā aģentūrai LETA norādīja, ka tādējādi būtiski tiks paplašināts komersantiem pieejamais atbalsts. Grozījumi stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Veicot grozījumus atbalsta programmā, komersanti grantam apgrozāmajiem līdzekļiem varēs pieteikties katru mēnesi līdz 31.maijam, iesniedzot iesniegumus elektroniskajā deklarēšanās sistēmā (EDS) vēlākais līdz 15.jūnijam.

Iepriekš bija noteikts, ka pieteikties šim atbalstam var līdz 15.janvārim par periodu līdz 2020.gada 31.decembrim.

 

Atbalstu komersanti varēs izlietot no atbalsta piešķiršanas brīža, bet ne vēlāk kā 2021.gada 31.jūlijam.

 

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) sacīja, ka epidemioloģiskā situācija Latvijā šobrīd neuzrāda pozitīvas tendences, aizliegumi Covid-19 vīrusa ierobežošanai joprojām turpinās, kas negatīvi ietekmē arī uzņēmējdarbību, jo ir atlikti norēķini un uzņēmējiem trūkst apgrozāmie līdzekļi.

 

“Kopējās ekonomikas perspektīvas joprojām ir neskaidras jaunu Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu dēļ. Pēc mūsu ierosinājuma grantu apgrozāmajiem līdzekļiem komersanti varēs saņemt katru mēnesi līdz maija beigām Tas ļaus uzņēmējiem “pārziemot”, noturēt savus darbiniekus un turpināt savu saimniecisko darbību pēc krīzes”, sacīja Vitenbergs.

 

Atbalsta apmērs ik mēnesi – 30% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītu personu grupai.

 

“Ja uzņēmums jau saņēmis atbalstu par iepriekš noteikto atbalsta periodu no 2020.gada 1.novembra līdz 2020.gada 31.decembrim, tas var atkārtoti pieteikties atbalstam par 2020.gada novembra vai decembra mēnesi atsevišķi un saņemt atbalstu, kas katrā atbalsta perioda mēnesī kopā ar pirms tam saņemto atbalstu nepārsniedz ne vairāk kā 800 000 eiro apmēru,” skaidroja ministrijā

 

Apgrozāmo līdzekļu grants tiek piešķirts Covid-19 krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni. Atbalsts pieejams visu nozaru uzņēmumiem, kuriem vērojams apgrozījuma kritums vienlaicīgi divos kritērijos.

 

Grantu apgrozāmajiem līdzekļiem ik mēnesi var saņemt tāds uzņēmums, kuram atbalsta perioda mēnesī apgrozījums ir krities vismaz par 20%, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, un kuram atbalsta perioda attiecīgajā mēnesī ir vērojams arī apgrozījuma kritums vismaz par 30%, salīdzinot ar apgrozījumu 2019.gada attiecīgajā mēnesī.

 

Ministrijā norādīja, ka jaundibinātiem uzņēmumiem jeb tādiem uzņēmumiem, kas reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātāji pēc 2020.gada 1.janvāra, apgrozījuma kritumam atbalsta perioda mēnesī jābūt vismaz par 20%, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī kopā jeb periodu, kad nebija noteikti Covid-2019 izplatības ierobežojošie pasākumi un tādējādi nebija ietekmes uz uzņēmuma darbību.

 

Vienlaikus atbalsta programmā precizēts ierobežojums pievienotās vērtības nodokļu maksātajiem. Šāda skaidrojošā grozījuma mērķis ir ierobežot tādu atbalsta pretendentu loku, kas nepilda saistības pret valsti. Attiecīgi, ja uzņēmums ir izslēgts vai pēdējo divu gadu laikā ir bijis izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, vai tam ir vai pēdējo divu gadu laikā ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība, tam nav paredzēts sniegt atbalstu. Vienlaikus tas neattiecas uz gadījumiem, kad uzņēmums pēc savas iniciatīvas izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

 

Lai pieteiktos atbalstam, uzņēmumam vēlāks līdz šā gada 15.jūnijam elektroniski jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegums, izmantojot EDS.

 

Valsts ieņēmumu dienests pieņems lēmumu par atbalsta piešķiršanu un 20 darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas izmaksās atbalstu, ieskaitot to iesniegumā norādītajā uzņēmuma kontā. Valsts ieņēmumu dienests par minēto lēmumu paziņos, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienests savā tīmekļvietnē publicēs uzņēmumu sarakstu, kuri saņēmuši atbalstu.

Lai mazinātu saslimšanu sociālās aprūpes centros, darbiniekus testēs ar Covid-19 antivielu eksprestestiem

 

Lai mazinātu saslimšanu sociālās aprūpes centros, darbiniekus testēs ar Covid-19 antivielu eksprestestiem, otrdien preses konferencē informēja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Viņa stāstīja, ka jau pagājušās nedēļas nogalē valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiālē “Ezerkrasti” ir īstenots pilotprojekts, pārbaudot darbiniekus, kuri strādā divās darba vietās, ar Covid-19 antivielu eksprestestiem. “Izmantojot eksprestestu 15 minūšu laikā ir zināms rezultāts par to, vai darbiniekam tests ir pozitīvs un viņš nedrīkst strādāt, vai negatīvs,” skaidroja Petraviča.

 

Viņa skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, jo reizi nedēļā vai divas reizes mēnesī veiktie laboratorijas testi nespēj infekciju atklāt operatīvi, kā rezultātā saslimst liels skaits darbinieku un klientu.

Valdība otrdien atbalstīja eksprestestu veikšanu sociālās aprūpes iestādēs. Ministru kabinets konceptuāli vienojās centralizēti iepirkt un nodrošināt testus gan valsts, gan pašvaldību aprūpes institūcijās.

Valsts sociālās aprūpes centriem pašlaik dots uzdevums testus iegādāties un nodrošināt nekavējoties, savukārt, pašvaldību sociālās aprūpes centriem tiks veikts centralizēts iepirkums, izmantojot Aizsardzības ministrijas institūciju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) iesaisti, iepērkot testus un tos izdalot pašvaldībām. Finansējums ātro testu iegādei tiks ņemts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, sacīja ministre.

 

Labklājības ministrija (LM) līdz ceturtdienai aprēķinās šim mērķim nepieciešamo finansējumu un valdībā iesniegs informatīvo ziņojumu.

Vakcinēšanas pret Covid-19 masveida nodrošināšanai veidos īpašu biroju

 

Vakcinēšanas pret Covid-19 masveida nodrošināšanai veidos īpašu biroju, otrdien preses konferencē pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

 

Viņš norādīja, ka epidemioloģiskā situācija valstī joprojām ir nopietna un kritiska. “Mēs vēl nevaram atļauties atslābt,” uzsvēra Kariņš.

 

Premjers informēja, ka otrdien valdības un Krīzes vadības padomes sēdē tika uzklausīts veselības ministrs Daniela Pavļuta (AP) redzējums par to, kādā veidā organizēt masveida vakcinēšanu pret Covid-19.

 

“Redzējums ir skaidrs – būs īpašs birojs, kura vienīgais uzdevums būs ikdienā organizēt un vadīt vakcinēšanas procesu,” sacīja Kariņš, piebilstot, ka biroja darbā tiks pieņemti cilvēki, kuru tiešais uzdevums būs veikt šos pienākumus.

 

“Mums stāv priekšā milzīgs izaicinājums. Lai sasniegtu sabiedrībai drošu līmeni attiecībā uz vīrusa izplatību un atgrieztos pie normālas dzīves, mums kopumā ir nepieciešams vakcinēt aptuveni 1,5 miljonus Latvijas iedzīvotāju. Tas ir milzīgs uzdevums, bet tas ir paveicams, ja šis projekts kļūs par visas valdības prioritāti un ja tas tiek atbilstoši, profesionāli vadīts kā liels pārnozaru prioritārs projekts,” par ieceri klāstīja Pavļuts.

Tādējādi ministrs piedāvājis valdībai jaunu organizatorisko modeli un rosinājis izvedot šim nolūkam atsevišķu vadības vienību – projekta biroju jeb štābu. Šo ieceri valdība šodien konceptuāli atbalstīja.

Ar konkrētu protokola lēmuma projektu, kas paredz šāda biroja izveidi, Veselības ministrija valdībā vērsīsies ceturtdien, 14.janvārī. Tāpat ministrijā plāno iesniegt valdībā finansējuma pieprasījumu, lai varētu nekavējoties pieņemt darbā gan projektu vadītāju, gan citus vajadzīgos speciālistus.

 

“Es ceru, ka, ja valdība šo lēmumu oficiāli pieņemtu, nākamnedēļ šis birojs varētu sākt darbu,” sacīja Pavļuts.

 

Tāpat, pēc Pavļuta paustā, šodien valdība sprieda par slimnīcu rezervju veidošanu, gatavojoties tostarp arī varbūtībai jeb sliktākajam scenārijam, ja Latvijā straujāk izplatītos jaunais, lipīgākais vīrusa paveids un slimnīcas tiktu pārslogotas.

 

Ministrs arī vērsa uzmanību uz aizvadītājā diennaktī vakcinēto personu skaitu, paužot, ka viņa izdotais rīkojums par visu ārstniecības personu vakcinēšanu ļāvis sasniegt līdz šim labākos rādītājus.

Valdība nemainīs lēmumu par obligātu sejas masku lietošanu arī sākumskolās

 

Valdība otrdien lēmusi negrozīt iepriekš pieņemto lēmumu par obligātu masku lietošanu 1.- 4.klases skolēniem, uzsverot, ka Covid-19 izplatība Latvijā ir augsta un masku valkāšana skolās ir nepieciešamība, lai vīruss nevarētu izplatīties, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne.

 

Sejas aizsargmasku lietošana 1.-4.klašu skolēniem ir droša un nerada apdraudējumu veselībai, tā secinājuši veselības nozares eksperti, atkārtoti izvērtējot masku lietošanas nepieciešamību izglītības iestādēs.

25.janvārī, daļai skolēnu atsākoties mācību procesam klātienē, gan pedagogiem, gan bērniem no 1.klases mācību stundu laikā un ārpus tām būs jālieto sejas maskas.

 

Izglītības iestādēs mācību stundu laikā bērni un pedagogi atrodas slēgtā telpā vismaz 40 minūtes. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka šādā situācijā ir augsts inficēšanās risks. Tas nozīmē, ka ar distancēšanās pasākumiem skolās nepietiek, lai ierobežotu vīrusa izplatību, skaidro eksperti.

 

Veselības nozares eksperti uzsver, ka sejas masku nēsāšana nerada negatīvas sekas bērnu veselībai, pilnīgi pretēji – tā pasargā ne tikai no Covid-19, bet arī no citiem slimību ierosinātājiem un alergēniem. Tādēļ pašlaik, kad vīrusa izplatība ir būtiski palielinājusies, sejas masku nēsāšanai bērniem ir būtiska nozīme tālākai Covid-19 izplatības ierobežošanai.

 

Papildus ir jāņem vērā, ka skolā lietojot sejas maskas, ir mazāka iespējamība, ka bērnu kolektīvā kāds saslims un būs nepieciešams organizēt mācības attālināti vai kavēt mācības izolācijas vai mājas karantīnas dēļ, norāda VM.

 

Situācijās, kad maska varētu traucēt izglītības procesam, jo bērni neredz pedagoga mīmiku, piemēram, svešvalodu apguves vai logopēda nodarbību laikā, ir pieejami alternatīvi risinājumi – video materiāli, norāda ministrija.

 

Līdzīgi nosacījumi lietot sejas maskas skolās bērniem no sešu gadu vecuma ir ieviesti arī, piemēram, Luksemburgā, Ungārijā, Čehijā, Bulgārijā, bet Maltā un Grieķijā ir pienākums lietot sejas maskas no četru gadu vecuma.

 

Novērojumi liecina, ka valstīs, kur masku valkāšana skolās ir brīvprātīga, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Dānijā saslimstība turpina palielināties, bet valstīs, kur maskas skolās ir obligāta, piemēram, Ungārijā, Austrijā, Rumānijā, Itālijā, Francijā, saslimstības rādītāji pazeminās, akcentēja VM.

 

Kā vēstīts, pērn 21.decembrī Saeima atgrieza valdībai atkārtoti skatīt jautājumu par obligātu sejas aizsargmasku lietošanu sākumskolu audzēkņiem, jo pret to kategoriski iebilda vecāki un vairāki deputāti. Šāds lēmums pieņemts, izskatot vairāk nekā 27 000 iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu atcelt valdības iepriekš pieņemto lēmumu.

 

Skaistumkopšanas nozarē strādājošie paši varētu pieteikties dīkstāves pabalstam

 

Ceturtdien, 14.janvārī, valdība varētu lemt par iespēju skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem pašiem pieteikties dīkstāves pabalstam, otrdien žurnālistus informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ministrs iepriekš norādīja, ka, ņemot vērā skaistumkopšanas nozares mazo interesi par valsts atbalstu Covid-19 krīzē, tiks meklētas iespējas palīdzēt šajā nozarē strādājošajiem.

 

Reirs atzina, ka sadarbībā ar skaistumkopšanas nozari pārstāvošo asociāciju tika pārrunāts jautājums par valsts atbalstu dīkstāves laikā un plānots noteikt, ka skaistumkopšanas nozarē strādājošie varētu paši pieteikties dīkstāves pabalstam. Patlaban regulējums paredz, ka dīkstāves pabalstam darbinieku var pieteikt darba devējs.

 

Pēc finanšu ministra teiktā, pieeja, kad darba ņēmējs pats var pieteikties dīkstāves pabalstam, sākotnēji attieksies tikai uz skaistumkopšanas nozari. Vienlaikus Reirs pieļāva, ka nepieciešamības gadījumā nozaru loks varētu tikt paplašināts.

 

Pavļuts: Brīvprātīgu iedzīvotāju pašpieteikšanos vakcinācijai sāktu, tiklīdz to ļautu tehniskās iespējas

 

Plaša mēroga, brīvprātīgu iedzīvotāju pašpieteikšanos vakcinācijai pret Covid-19 vajadzētu sākt, tiklīdz to ļaus tehniskās iespējas, žurnālistiem pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

 

Janvāri pieejamais vakcīnu daudzums būs pietiekams tikai pusei mediķu vakcinēšanai, tāpēc, šim procesam uzņemot jaudu, ministra ieskatā ir svarīgi iedzīvotājiem dot iespēju pieteikties, kas savukārt ļautu rindas kārtībā plānot liela mēroga vakcināciju. Vienlaikus šeit būtu jāņem vērā iepriekš iezīmētā prioritārā secība, kas paredz iedzīvotāju šķirošanu pēc prognozētās Covid-19 gaitas smaguma, uzsvēra ministrs.

Par šo nodomu Pavļuts šodien arī konceptuāli informējis valdības locekļus, un līdz šim, vakar pārrunājot to arī ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un koalīcijas partneriem, šī iecere ir tikusi atbalstīta.

 

“Lai nāktu uz valdību un šo jau noformulētu kā lēmumu, mums ir nepieciešams apzināt tehniskās iespējas un mums ir nepieciešams noformulēt to kā attiecīgu juridisku dokumentu, kas ir diezgan rūpīgi jāapraksta,” sacīja ministrs.