Lai diskutētu par darba aizsardzības aktualitātēm, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) kā ik gadu rīkoja  konferenci, kas veltīta Starptautiskajai darba aizsardzības dienai.

 

Pielikumā prezentācijas>

 

 Valsts darba inspekcijas direktora Renāra Lūša prezentācija.docx

 

Kristina_Veihmane_Ieklaujosa_darba_vide_LBAS_konf (3).pdf

 

L_Paegle_RSU_Attalinatais_darbs_29042021.pdf

 

LDDK_DA_konference_LBAS_2021.pdf

 

Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrība realizē projekta “Cienīgs darbs sociālās jomas darbiniekiem Latvijā”. Viena no projekta aktivitātēm ir sociālais dialogs starp darba devēju un arodbiedrību.

 

Sociālā dialoga viens no mērķiem ir Darba koplīguma noslēgšana. Izmantojot projektā dotās iespējas, Jaunpils novada domes arodorganizācija un tās  priekšsēdētāja Vija Rasa sagatavoja Darba koplīguma projektu. Notika saskaņošanas process ar darba devēju Jaunpils novada domes priekšsēdētāju Ligitu Ginteri.

Kopīgā darba rezultātā tika parakstīts Darba koplīgums, kas nodrošinās darbinieku sociālās garantijas, uzlabos darba  vidi un veicinās darba devēja un arodbiedrības savstarpējo sadarbību.

Darba koplīgumu paraksta Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere un Jaunpils novada domes arodorganizācijas priekšsēdētāja Vija Rasa.

lbas_177.pdf

Publicēts 15/03/2021 13:06

 

Valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā strādājošajiem no 16.marta būs jāstrādā attālināti, piektdien lēma Ministru kabinets.
Šī prasība neattieksies uz ražošanas nozari un citiem darbiem, ko objektīvi nevar veikt attālināti.

Līdz šim rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu bija spēkā prasība, ka darbs pēc iespējas ir jāorganizē attālināti, tomēr ar piektdien pieņemtajiem grozījumiem rīkojumā papildus noteikts darba devēja pienākums identificēt tos darbiniekus, kuri drīkst veikt darbu klātienē, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību.

Attiecībā uz privāto sektoru, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā, darba devējam ārkārtējās situācijas laikā būs tiesības vienpusēji norīkot darbinieku veikt darbu attālināti.

Izmaiņas paredz, ka situācijās, ja darbinieks un darba devējs nav savstarpēji vienojušies par darba veikšanu attālināti, tad darba devējam būs tiesības vienpusēji norīkot darbinieku veikt darbu attālināti.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis aģentūrai LETA apliecināja, ka, lai arī attālinātā darba regulējums attiecas arī uz privāto sektoru, tomēr netiks paredzēta prasība, ka darba devējam būtu jāizdod izziņa, lai kādam darbiniekam atļautu strādāt klātienē. Pēc Citskovska teiktā, darba devējs pats noteiks, kādā veidā – elektroniski vai citā veidā – darbiniekiem tiek noteikts attālinātais darbs.

Kontroles pasākumu īstenošana būs darba devēju kompetencē.

Vienlaikus, ja darbinieks norādīs uz objektīviem apstākļiem, kas viņam liedz veikt darbu attālināti savā dzīvesvietā, darba devējam būs jāizvērtē iespēja ļaut darbiniekam veikt darbu klātienē, nodrošinot atbilstošus epidemioloģiskos pasākumus.

Grozījumi rīkojumā arī paredz papildu regulējumu attiecībā uz valsts un pašvaldību institūcijām. Lai nodrošinātu darbu klātienē valsts un pašvaldību institūcijas vadītājam būs jānodrošina darbiniekiem individuālos aizsardzības līdzekļus, kas ir nepieciešami darba pienākumu veikšanai, piemēram, mutes un deguna aizsegus.

Tāpat valsts iestādes vadītājam būs jānosaka pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai darba kolektīvā, nosakot atbildīgo personu par šo pasākumu ieviešanu darbavietā un informējot darbiniekus par minētajiem pasākumiem.

Ja darbs būs valsts institūcijā uz vietas, institūcijas vadītājam būs nepieciešams nodrošināt, ka kabinetā atrodas tikai viens darbinieks, atvērtā tipa birojā vienai personai ir jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no pieejamās telpu platības.

Tāpat valsts iestādēs būs jāizstrādā darba grafiks, piemēram, nosakot, kuri darbinieki nāk strādāt klātienē katru otro dienu. Ja valsts institūcijā nebūs iespējams nodrošināt atsevišķu kabinetu vai 15 kvadrātmetrus no atvērtā tipa biroja vienam darbiniekam.

Valsts kancelejā skaidroja, ka 15 kvadrātmetru nodrošināšana personai būs rekomendējoša, piemēram, tiesām, prokuratūrām, Valsts prezidenta kancelejai, Saeimai, amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, izmeklētājiem, operatīvā darba veicējiem. Tāpat minētais regulējums netiks attiecināts uz pašnodarbinātām valsts amatpersonām un to pašpārvaldēm, kuru darbība netiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

 

leta.lv

 

 

Publicēts 17/02/2021 09:37

 

–    Valdība atbalsta ieceri par katru bērnu izmaksāt 500 eiro lielu vienreizēju atbalstu; par to vēl ir jālemj Saeimai

–    No pirmdienas mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību; gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien

–    “Drošās skolas” principu sākumskolai gatavas ieviest 50 skolas 20 pašvaldībās

–    Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumus par skaistumkopšanas nozares darbības atjaunošanu valdība skatīs ceturtdien; Rosina no 22.februāra atļaut atsākt darbu klātienē tiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbības epidemioloģiskā drošība novērtēta ar zemu un vidēji zemu risku – pedikīrs, manikīrs, pirtis, sāls istabas, peldbaseini, solāriji, frizieri, masāža (izņemot sejas masāža), ķermeņa kopšanas pakalpojumi, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumi, kā arī skropstu pieaudzēšana, skropstu un uzacu apstrāde. Savukārt no 8.marta darbību varētu atsākt skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji kosmetoloģijā un mikropigmentācijas pakalpojumu sniedzēji

–    Darbības atsākšanai būtu nepieciešams veikt tautsaimniecības nozarēs strādājošo regulāru Covid-19 testēšanu

–    Turpmāk par atsevišķu konkrētu amatpersonu vakcinēšanu nacionālās drošības interesēs un valsts varas darba nodrošināšanai atklātās sēdēs atbilstoši apstiprinātam sarakstam lems Ministru kabinets

 

Valdība atbalsta ieceri par katru bērnu izmaksāt 500 eiro lielu vienreizēju atbalstu

 

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz ģimenēm par katru bērnu izmaksāt 500 eiro lielu vienreizēju atbalstu.

 

Kā aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš, šāds atbalsts pienāksies personai, kurai ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti vai kurai sakarā ar bērna dzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns dzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām.

 

Vienreizējo atbalstu par katru bērnu saņems arī tie, kuriem tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalstu ārkārtējās situācijas laikā.

 

Lai arī šoreiz priekšlikumu par 500 eiro izmaksāšanu par katru bērnu iesniedza Nacionālā apvienība, labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) apgalvoja, ka šis ir jauns atbalsta veids, kuru viņa sākotnēji rosinājusi jau pirms gada.

 

Politiķes vērtējumā pozitīvi ir tas, ka ģimenes netiks šķirotas pēc ienākumiem, jo krīzes situācijā ir cietusi gandrīz ikviena mājsaimniecība.

 

Tāpat Petraviča uzsver, ka sarunās ar koalīcijas partneriem centīsies panākt atbalstu arī priekšlikumam par 200 eiro finansiālu atbalstu senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

 

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) par bērniem, kuriem piešķirts ģimenes valsts pabalsts, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditātivai bērna kopšanas pabalsts līdz viena gada vecumam, atbalstu izmaksās bez iesnieguma līdz 2021.gada 31.martam.

 

Tiem, kuriem no 2021.gada 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām radīsies tiesības saņemt minēto atbalstu, VSAA izmaksās bez iesnieguma 30 dienu laikā no dienas, kad piešķirts bērna kopšanas pabalsts līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalsts.

 

To nosaka grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas otrdien, 16.februārī, izskatīti valdības sēdē. Par to vēl ir jālemj Saeimai.

 

No pirmdienas mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību

 

No pirmdienas mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību, otrdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.

 

Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem varētu atsākt klātienes mācības. Otrdien gan tika pieņemts konceptuāls lēmums, bet konkrēts priekšlikums un gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 18.februārī.

 

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka Veselības ministrija līdz ceturtdienai konsultēsies ar speciālistiem, kādā veidā saņemt datus par Covid-19 saslimstības izmaiņām pašvaldībās. Pavļuta ieskatā, vajadzētu normēt to teritoriju skaitu, kurās varētu atjaunot klātienes mācības.

 

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atbalstīja priekšlikumu par “drošas skolas” principa ieviešanu, un šī principa iedzīvināšanā liela nozīmē būtu reģionālai pieejai dažādu ierobežojumu izmaiņu ieviešanā.

Premjers aicināja ievērot tā dēvēto “luksofora principu”, kas nosaka četras epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši kurām tiek noteikti ierobežojumi. Kariņš norādīja, ka kamēr 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir virs 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, tikmēr Eiropas skatījumā Latvijā situācija ar Covid-19 izplatību tiek vērtēta kā bīstama.

 

Vienlaikus premjers aicināja ņemt vērā Lielbritānijā konstatētā Covid-19 daudz lipīgākā paveida gaidāmo izplatību Latvijā. “Tagad Covid-19 saslimstība mazinās, bet mēs zinām, ka tas ir laika jautājums, kad prevalēs britu variants,” piebilda Kariņš.

 

Pēc diskusijām Kariņš vēlreiz rosināja arī turpmāk ņemt vērā “luksofora principu” un aicināja Veselības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai līdz ceturtdienai vienoties par to, kādos apstākļos bērni varētu atgriezties skolā.

 

Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitātei, ne vairāk kā 200 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju jeb ne vairāk kā 270 jaunu gadījumu dienā var uzskatīt par tādu saslimstības rādītāju, kur visus gadījumus var izsekot un rūpīgi veikt epidemioloģisko izmeklēšanu.

 

IZM ieskatā, ņemot vērā saslimstības rādītājus, vienlaikus nosakot, ka ik nedēļu ir jāveic izglītības iestādes klātienē nodarbināto testēšana, kā arī efektīvi ievērojot epidemioloģisko drošības pasākumu, var lemt par nelielu piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu stabilizējoties epidemioloģiskajai situācijai. Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, var lemt arī par klātienes mācības atjaunošanu noteiktām klašu grupām skolēniem un individuālām konsultācijām skolas vecuma bērniem, kas pakļauti priekšlaicīgam mācību pārtraukšanas riskam, un izglītojamiem, kas šajā semestrī noslēdz izglītības ieguvi pamata un vidējā pakāpē vispārējā vai profesionālā izglītībā.

 

Ņemot vērā, ka sabiedriskais transports ir viens no epidemioloģiskā riska neaizsargātākajiem pārvietošanās līdzekļiem izglītojamiem, valdība noteica, ka izglītības iestādes dibinātājam iespēju robežās ir jāveic nepieciešamie epidemioloģiskie drošības pasākumi, kas nodrošina izglītojamam iespēju nokļūt izglītības iestādē veselībai drošā veidā. Pašvaldības, piemēram, var organizēt atsevišķu izglītojamo plūsmu sabiedriskajā transportā, kā arī skolēni var pārvietoties ar privāto transportlīdzekli, kājām vai izglītības iestādes autobusu.

 

Pēc aktuālākajiem SPKC datiem, 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju līdz 200 ir 20 pašvaldībās – Alsungas, Cesvaines, Dundagas, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Jaunpiebalgas, Ķeguma, Kuldīgas, Lielvārdes, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Rucavas, Rūjienas, Salacgrīvas, Saulkrastu un Skrundas, Vecpiebalgas novados.

 

LETA jau ziņoja, ka IZM pagājušajā nedēļā valdībā piedāvāja klātienes mācības atsākt tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju.

IZM aģentūrai LETA atklāja, ka 1.-6.klase, kā arī 12.klase klātienē mācības varētu atsākt tajās pašvaldībās, kuru 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs būs zem 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt saslimstības gadījumā līdz 400 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju klātienē mācības varētu sākt tikai 1.-3.klase.

 

“Drošās skolas” principu sākumskolai gatavas ieviest 50 skolas 20 pašvaldībās

 

“Drošās skolas” principu, kas paredz 14 dienu kumulatīvo saslimstību ar Covid-19 ir līdz 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, ir gatavas ieviest 20 pašvaldības, otrdien preses konferencē pēc valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes informēja Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Šuplinska apliecināja, ka visas 20 pašvaldības, kuru 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir līdz 200, ir gatavas nākamnedēļ sākt klātienes mācību procesu. Vienlaikus valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē ministre piebilda, ka izglītības iestāžu medmāsas arī ir gatavas sākt iknedēļas testēšanu. Ministre atzina, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sazināsies ar katru pašvaldības skolu, kas patlaban kopskaitā ir 50, lai vēlreiz pārliecinātos, ka visas skolas var nodrošināt visu epidemioloģisko drošības pasākumu komplektu. Proti, divu metru distanci, telpu vēdināšanu, dezinfekciju un nogādāšana uz skolu. “Cerams, ka regulāra monitorēšana palīdzēs saglabāt ne tikai jau esošo 20 novadu skolas, bet arī divu nedēļu laikā ļaus vērtēt, vai situācija uzlabojas,” sacīja Šuplinska.

 

EM priekšlikumus par skaistumkopšanas nozares darbības atjaunošanu valdība skatīs ceturtdien

 

Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumus par skaistumkopšanas nozares darbības atjaunošanu valdība skatīs ceturtdien, 18.februārī.

 

EM otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē bija iesniegusi priekšlikumu, kas atļautu atsevišķiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem klātienē strādāt no nākamās nedēļas, 22.februāra.

Tomēr kopsēdei ieilgstot, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) lēma jautājumu par skaistumkopšanas nozari skatīt ceturtdien gaidāmajā valdības sēdē.

 

Premjers norādīja, ka daļa skaistumkopšanas nozarē strādājošo patlaban strādā “pagrīdē”, tāpēc šī nozare no turienes būtu “jāizvelk”.

 

LETA jau vēstīja, ka EM otrdien bija plānojusi informēt valdību par drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.

 

Ņemot to vērā, EM rosina ar 22.februāri atļaut atsākt darbu klātienē tiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbības epidemioloģiskā drošība novērtēta ar zemu un vidēji zemu risku.

Tādējādi no 22.februāra darbību varētu atsākt tādi skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji kā pedikīrs, manikīrs, pirtis, sāls istabas, peldbaseini, solāriji, frizieri, masāža (izņemot sejas masāža), ķermeņa kopšanas pakalpojumi, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumi, kā arī skropstu pieaudzēšana, skropstu un uzacu apstrāde.

 

Savukārt no 8.marta darbību varētu atsākt skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji kosmetoloģijā un mikropigmentācijas pakalpojumu sniedzēji.

 

Pēc EM rosinātā, skaistumkopšanas nozarē strādājoši pakalpojumus klātienē varētu atsākt sniegt, ja tiks ievērotas epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp pakalpojuma sniedzējam jābūt reģistrētam Veselības inspekcijā, klientu apkalpošana jāorganizē tikai pēc iepriekšēja pieraksta, intervāls starp pakalpojumu sniegšanu būtu ne mazāk kā 20 minūtes, vienā dienā klients pie pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt vienu pakalpojumu, klientam un pakalpojuma sniedzējam jāvalkā sejas maska, kā arī jāveic klienta temperatūras bezkontakta mērīšana.

 

Tāpat pakalpojuma sniedzējam jānodrošina minimāla platība – 25 kvadrātmetru uz vienu klientu. Gadījumos, ja telpa ir mazāka par 25 kvadrātmetriem, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs. Ja nav iespējama divu metru distances ievērošana, darbavieta jāaprīko ar aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu. Visiem pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi.

 

No EM piedāvājuma izriet, ka pakalpojumu sniedzēju uzraudzību izlases kārtībā veiktu Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju.

Atkārtotu pārkāpumu gadījumā, pakalpojumu sniedzējam var tikt izteikts aizrādījums vai uzlikts naudas sods līdz 5000 eiro.

 

Darbības atsākšanai būtu nepieciešams veikt tautsaimniecības nozarēs strādājošo regulāru Covid-19 testēšanu

 

Drošai darbības sākšanai nepieciešams veikt tautsaimniecības nozarēs strādājošo regulāru Covid-19 testēšanu, paredz Veselības ministrijas informatīvais ziņojums par testēšanas kārtības uzlabošanu.

Valdības sēdē veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) skaidroja, ka ir izveidots trīs riska grupu dalījums, un atbilstoši katrai grupai ir noteikts testēšanās biežums.

 

Pirmā augstākā riska grupa iekļauj strādājošos, kuru darbs saistīts ar augstu citu cilvēku inficēšanās risku un kuriem ikdienā ir tuvs kontakts ar pacientiem vai klientiem. Viņu testēšanu Veselības ministrijas vērtējumā būtu jāveic divreiz nedēļā ar antigēnu testu vai vismaz reizi nedēļā ar siekalu testu.

 

Šajā grupā ietilptu slimnīcu darbinieki, sociālās aprūpes centru (SAC) darbinieki un klienti, ambulatoro iestāžu darbinieki, policija, pašvaldību sociālie darbinieki un dienas centri, kā arī patversmes. Tāpat šajā kategorijā ietilptu strādājošo grupas, kuras plānots skrīnēt, piemēram, skolotāji un bērnudārza darbinieki, kas mācību procesu nodrošina klātienē, kā arī darbinieki izglītības iestādēs, kuras sniedz programmas bērniem ar īpašām vajadzībām.

 

Augstākā riska grupā ir arī sociālās aprūpes un palīdzības sniedzēji ārpus SAC, kā arī skaistumkopšanas nozarē nodarbinātie.

 

Otrajā jeb vidējā riska grupā ietilptu tie strādājošie, kuru darbs ir saistīts ar vidēju vai zemu citu cilvēku inficēšanās risku un kur pastāv gadījuma vai īslaicīgs kontakts ar klientiem. Šīm grupām būtu jānodrošina antigēnu tests vai siekalu parauga tests reizi nedēļā.

 

Šī grupa iekļauj tādus darbiniekus kā, piemēram, tirdzniecības zālēs nodarbinātie, lielveikalu darbinieki un kultūras sfēras pārstāvji, tostarp muzikanti un koristi, kas piedalās koncertos. Tāpat šajā grupā ietilptu ieslodzījumu vietu darbinieki, sabiedriskā transporta vadītāji, starppilsētu autobusu vadītāji, taksometru vadītāji, tālsatiksmes transporta līdzekļu apkalpes locekļi, pasažiervilcienu konduktori un sabiedriskā transporta kontrolieri.

 

Pēdējā jeb zemā riska grupā savukārt ietilptu tie nodarbinātie, kuru darbs ir saistīts ar kritisko funkciju veikšanu. Šajā grupā citu starpā ietilpst Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas struktūrvienības, kuriem antigēnu tests būtu jāveic reizi nedēļā vai siekalu parauga tests – reizi divās nedēļās.

 

Vienlaikus, pēc ziņojumā minētā, būtu jāpaplašina iespējas noņemt testu paraugus arī pie ģimenes ārstiem, kā arī jārod iespējas plašākai testu veikšanai reģionos, izmantojot tostarp izbraukumus.

Tāpat būtu jāuzlabo testējamo paraugu paņemšana, transportēšana, kā āri laboratoriju Covid-19 testēšanas kvalitāti un informācijas apmaiņu. Proti, ministra ieskatā būtu nepieciešams veikt organizatoriskus pasākumus, lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp Slimību profilakses un kontroles centru, Veselības inspekciju un Valsts policiju.

 

Tāpat Pavļuts atzīmēja, ka patlaban Latvijas testēšanas kapacitāte pārsniedz pieprasījumu.

 

Informatīvajā ziņojumā tostarp paredzēts stiprināt Latvijas sekvencēšanas spēju, lai adekvāti reaģētu uz ienākošo Lielbritānijas Covid-19 paveidu.

 

Patlaban ziņojumā tiek norādīts, ka nepieciešamais finansējums šādas kārtības ieviešanai un vairāku esošās testēšanas pieejas uzlabojumu veikšanai būtu 83 232 508 eiro, tomēr par konkrētu līdzekļu daudzumu valdība varētu lemt ceturtdien, kad Veselības ministrija plāno iesniegt attiecīgo līdzekļu pieprasījumu.

 

Turpmāk par atsevišķu amatpersonu vakcināciju lems tikai valdība

 

Pēc Veselības ministrijas (VM) ierosinājuma valdība otrdien lēma, ka turpmāk par atsevišķu konkrētu amatpersonu vakcinēšanu nacionālās drošības interesēs un valsts varas darba nodrošināšanai atklātās sēdēs atbilstoši apstiprinātam sarakstam lems Ministru kabinets.

 

Kā aģentūru LETA informēja VM pārstāve Sintija Gulbe, par dažādās nozarēs strādājošo cilvēku vakcinācijas prioritātēm uz nozaru ministriju priekšlikumu pamata arī lems Ministru kabinets, jo šādi lēmumi nevar būt VM kompetencē.

 

Vienlaikus valdība precizēja kārtību, kādā notiks prioritāro grupu vakcinēšana – ja kādā no grupām netiks sasniegts iepriekš plānotais pieprasījums, līdztekus vakcinēt sāks nākamo grupu, dodot priekšroku tām profesijām, kas nodrošina darbu klātienē.

 

VM līdz šim un arī turpmāk sniegs atzinumu par vakcinācijas prioritātēm, balsoties uz pierādījumiem par vakcīnu iedarbīgumu uz nāves gadījumu skaita samazināšanu riska grupās.

 

Kā ziņots, valdības sēdē arī nolemts vakcinējamo personu grupu secību precizēt, nosakot, ka 4.grupā vienlaikus ar senioriem 60 līdz 69 gadu vecumā vakcinēs pirmsskolas izglītības iestāžu, speciālo un citu izglītības iestāžu pedagogus un darbiniekus, kas strādā klātienē un nonāk ciešā kontaktā ar bērniem.

 

leta.lv

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība projekta "Līdzsvars visiem (B4A)" ietvaros ir izdevusi pētījumu "Darba un privātās dzīves līdzsvarošanas parktiskie risinājumi". Pētījuma izstrādē piedalījās arī LBAS dalīborganizācijas. Pētījumā ir aprakstīta gan Latvijas uzņēmumu īstenotā prakse, gan ārvalstu arodbiedrību labās prakses piemēri darba un privātās dzīves līdzsvara praktiskajā piemērošanā, ietverot šis normas Darba koplīgumos.

 

Petijums_Darba un privātās dzīves līdzsvarošanas praktiskie risinājumi.pdf

Darba aizsardzibas_talmacibas kursi.pdf