Jaunākais regulējumā Covid-19 pandēmijas laikā
Publicēts 13/01/2021 10:26
SVARĪGĀKAIS:
· Dīkstāves pabalsta minimālo slieksni cels no līdzšinējiem 330 eiro līdz 500 eiro
· Dīkstāves atbalsta un daļēji nodarbināto algas subsīdijas atbalsta programmu noteikumu darbības termiņš pagarināts līdz brīdim, kamēr spēkā būs valdības noteiktie ierobežojumi saimnieciskai darbībai, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem
· Grantu apgrozāmajiem līdzekļiem komersanti varēs saņemt katru mēnesi līdz maija beigām. Grozījumi stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju
· Lai mazinātu saslimšanu sociālās aprūpes centros, darbiniekus testēs ar Covid-19 antivielu eksprestestiem
· Vakcinēšanas pret Covid-19 masveida nodrošināšanai veidos īpašu biroju
· Valdība nemainīs lēmumu par obligātu sejas masku lietošanu arī sākumskolās
· Ceturtdien, 14.janvārī, valdība varētu lemt par iespēju skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem pašiem pieteikties dīkstāves pabalstam
· Pavļuts: Brīvprātīgu iedzīvotāju pašpieteikšanos vakcinācijai sāktu, tiklīdz to ļautu tehniskās iespējas
Dīkstāves pabalsta minimālo slieksni cels līdz 500 eiro
Dīkstāves pabalsta minimālo slieksni cels no līdzšinējiem 330 eiro līdz 500 eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūru LETA informēja, ka Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē otrdien apstiprināti grozījumi dīkstāves atbalsta un daļēji nodarbināto algas subsīdijas atbalsta programmu noteikumos, pagarinot to darbības termiņu līdz brīdim, kamēr spēkā būs valdības noteiktie ierobežojumi saimnieciskai darbībai, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību.
Vienlaikus valdība atbalstīja, ka no šā gada 1.janvāra tiek palielināts minimālais dīkstāves atbalsta apmērs līdz 500 eiro mēnesī visām mērķa grupām – gan uzņēmumu darbiniekiem, gan pašnodarbinātām personām, gan patentmaksātājiem.
Attiecīgi komersantiem līdz šā gada 15.janvārim jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pieteikumi atbalsta saņemšanai par dīkstāvē esošiem un daļēji nodarbinātiem darbiniekiem decembrī; līdz 15.februārim – par janvāri utt. Tādos pašos termiņos pieteikums dīkstāves atbalsta saņemšanai jāiesniedz arī pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem.
Tāpat abu atbalsta programmu noteikumi papildināti ar normām, ka iesniegumos par martu un tālākajiem mēnešiem darba devējiem, pašnodarbinātām personām vai patentmaksātājiem būs jānorāda arī pamatojums par ieņēmumu samazinājuma saistību ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas ierobežošanai.
EM atgādināja, ka atbalstam par dīkstāvi ir tiesīgi pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies, ir samazinājušies ne mazāk kā par 20%.
Vienlaikus ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) aicina pārskatīt arī šo atbalsta programmu kritērijus, lai atvieglotu un paplašinātu atbalsta saņēmēju loku. Ministra ieskatā, tas padarītu atbalstu pieejamāku arī tiem uzņēmumiem, kas līdz šim atbalstam nekvalificējās nepietiekama ieņēmumu krituma dēļ.
“Jāņem vērā, ka daļai uzņēmumu kopš pavasara joprojām nav iespējams darboties ar pilnu jaudu, ir jāpielāgojas vai uz ārkārtējās situācijas laiku pat bija jāaptur saimnieciskā darbība,” uzskata ministrs.
“Atbalsta pasākumiem šajā Covid-19 krīzes periodā ir jābūt vēl efektīvākiem un pieejamākiem, tāpēc esam gandarīti, ka Ministru kabinets atbalstīja mūsu priekšlikumus gan pagarināt atbalsta programmu termiņus, gan paaugstināt minimālo dīkstāves atbalsta apmēru līdz 500 eiro, kas ļaus krīzē cietušajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem saņemt lielāku atbalstu. Tāpat esam sagatavojuši priekšlikumus atvieglot dīkstāves atbalsta un darba algas subsīdijas saņemšanas kritērijus, lai sniegtu atbalstu visiem, kuri valdības noteikto pasākumu dēļ šobrīd nevar strādāt un saņemt atalgojumu,” norādīja ekonomikas ministrs.
Ekonomikas ministrs ir sagatavojis priekšlikumus programmu paplašināšanai, ar kuriem iepazīstinās finanšu ministra vadītās darba grupas uzņēmējdarbības un nodarbinātības atbalstam dalībniekus.
Grantu apgrozāmajiem līdzekļiem komersanti varēs saņemt katru mēnesi līdz maija beigām
Grantu apgrozāmajiem līdzekļiem komersanti varēs saņemt katru mēnesi līdz maija beigām, paredz otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē apstiprinātie grozījumi apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā.
Ekonomikas ministrijā aģentūrai LETA norādīja, ka tādējādi būtiski tiks paplašināts komersantiem pieejamais atbalsts. Grozījumi stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.
Veicot grozījumus atbalsta programmā, komersanti grantam apgrozāmajiem līdzekļiem varēs pieteikties katru mēnesi līdz 31.maijam, iesniedzot iesniegumus elektroniskajā deklarēšanās sistēmā (EDS) vēlākais līdz 15.jūnijam.
Iepriekš bija noteikts, ka pieteikties šim atbalstam var līdz 15.janvārim par periodu līdz 2020.gada 31.decembrim.
Atbalstu komersanti varēs izlietot no atbalsta piešķiršanas brīža, bet ne vēlāk kā 2021.gada 31.jūlijam.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) sacīja, ka epidemioloģiskā situācija Latvijā šobrīd neuzrāda pozitīvas tendences, aizliegumi Covid-19 vīrusa ierobežošanai joprojām turpinās, kas negatīvi ietekmē arī uzņēmējdarbību, jo ir atlikti norēķini un uzņēmējiem trūkst apgrozāmie līdzekļi.
“Kopējās ekonomikas perspektīvas joprojām ir neskaidras jaunu Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu dēļ. Pēc mūsu ierosinājuma grantu apgrozāmajiem līdzekļiem komersanti varēs saņemt katru mēnesi līdz maija beigām Tas ļaus uzņēmējiem “pārziemot”, noturēt savus darbiniekus un turpināt savu saimniecisko darbību pēc krīzes”, sacīja Vitenbergs.
Atbalsta apmērs ik mēnesi – 30% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītu personu grupai.
“Ja uzņēmums jau saņēmis atbalstu par iepriekš noteikto atbalsta periodu no 2020.gada 1.novembra līdz 2020.gada 31.decembrim, tas var atkārtoti pieteikties atbalstam par 2020.gada novembra vai decembra mēnesi atsevišķi un saņemt atbalstu, kas katrā atbalsta perioda mēnesī kopā ar pirms tam saņemto atbalstu nepārsniedz ne vairāk kā 800 000 eiro apmēru,” skaidroja ministrijā
Apgrozāmo līdzekļu grants tiek piešķirts Covid-19 krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni. Atbalsts pieejams visu nozaru uzņēmumiem, kuriem vērojams apgrozījuma kritums vienlaicīgi divos kritērijos.
Grantu apgrozāmajiem līdzekļiem ik mēnesi var saņemt tāds uzņēmums, kuram atbalsta perioda mēnesī apgrozījums ir krities vismaz par 20%, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, un kuram atbalsta perioda attiecīgajā mēnesī ir vērojams arī apgrozījuma kritums vismaz par 30%, salīdzinot ar apgrozījumu 2019.gada attiecīgajā mēnesī.
Ministrijā norādīja, ka jaundibinātiem uzņēmumiem jeb tādiem uzņēmumiem, kas reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātāji pēc 2020.gada 1.janvāra, apgrozījuma kritumam atbalsta perioda mēnesī jābūt vismaz par 20%, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī kopā jeb periodu, kad nebija noteikti Covid-2019 izplatības ierobežojošie pasākumi un tādējādi nebija ietekmes uz uzņēmuma darbību.
Vienlaikus atbalsta programmā precizēts ierobežojums pievienotās vērtības nodokļu maksātajiem. Šāda skaidrojošā grozījuma mērķis ir ierobežot tādu atbalsta pretendentu loku, kas nepilda saistības pret valsti. Attiecīgi, ja uzņēmums ir izslēgts vai pēdējo divu gadu laikā ir bijis izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, vai tam ir vai pēdējo divu gadu laikā ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība, tam nav paredzēts sniegt atbalstu. Vienlaikus tas neattiecas uz gadījumiem, kad uzņēmums pēc savas iniciatīvas izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
Lai pieteiktos atbalstam, uzņēmumam vēlāks līdz šā gada 15.jūnijam elektroniski jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegums, izmantojot EDS.
Valsts ieņēmumu dienests pieņems lēmumu par atbalsta piešķiršanu un 20 darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas izmaksās atbalstu, ieskaitot to iesniegumā norādītajā uzņēmuma kontā. Valsts ieņēmumu dienests par minēto lēmumu paziņos, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienests savā tīmekļvietnē publicēs uzņēmumu sarakstu, kuri saņēmuši atbalstu.
Lai mazinātu saslimšanu sociālās aprūpes centros, darbiniekus testēs ar Covid-19 antivielu eksprestestiem
Lai mazinātu saslimšanu sociālās aprūpes centros, darbiniekus testēs ar Covid-19 antivielu eksprestestiem, otrdien preses konferencē informēja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Viņa stāstīja, ka jau pagājušās nedēļas nogalē valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiālē “Ezerkrasti” ir īstenots pilotprojekts, pārbaudot darbiniekus, kuri strādā divās darba vietās, ar Covid-19 antivielu eksprestestiem. “Izmantojot eksprestestu 15 minūšu laikā ir zināms rezultāts par to, vai darbiniekam tests ir pozitīvs un viņš nedrīkst strādāt, vai negatīvs,” skaidroja Petraviča.
Viņa skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, jo reizi nedēļā vai divas reizes mēnesī veiktie laboratorijas testi nespēj infekciju atklāt operatīvi, kā rezultātā saslimst liels skaits darbinieku un klientu.
Valdība otrdien atbalstīja eksprestestu veikšanu sociālās aprūpes iestādēs. Ministru kabinets konceptuāli vienojās centralizēti iepirkt un nodrošināt testus gan valsts, gan pašvaldību aprūpes institūcijās.
Valsts sociālās aprūpes centriem pašlaik dots uzdevums testus iegādāties un nodrošināt nekavējoties, savukārt, pašvaldību sociālās aprūpes centriem tiks veikts centralizēts iepirkums, izmantojot Aizsardzības ministrijas institūciju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) iesaisti, iepērkot testus un tos izdalot pašvaldībām. Finansējums ātro testu iegādei tiks ņemts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, sacīja ministre.
Labklājības ministrija (LM) līdz ceturtdienai aprēķinās šim mērķim nepieciešamo finansējumu un valdībā iesniegs informatīvo ziņojumu.
Vakcinēšanas pret Covid-19 masveida nodrošināšanai veidos īpašu biroju
Vakcinēšanas pret Covid-19 masveida nodrošināšanai veidos īpašu biroju, otrdien preses konferencē pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš norādīja, ka epidemioloģiskā situācija valstī joprojām ir nopietna un kritiska. “Mēs vēl nevaram atļauties atslābt,” uzsvēra Kariņš.
Premjers informēja, ka otrdien valdības un Krīzes vadības padomes sēdē tika uzklausīts veselības ministrs Daniela Pavļuta (AP) redzējums par to, kādā veidā organizēt masveida vakcinēšanu pret Covid-19.
“Redzējums ir skaidrs – būs īpašs birojs, kura vienīgais uzdevums būs ikdienā organizēt un vadīt vakcinēšanas procesu,” sacīja Kariņš, piebilstot, ka biroja darbā tiks pieņemti cilvēki, kuru tiešais uzdevums būs veikt šos pienākumus.
“Mums stāv priekšā milzīgs izaicinājums. Lai sasniegtu sabiedrībai drošu līmeni attiecībā uz vīrusa izplatību un atgrieztos pie normālas dzīves, mums kopumā ir nepieciešams vakcinēt aptuveni 1,5 miljonus Latvijas iedzīvotāju. Tas ir milzīgs uzdevums, bet tas ir paveicams, ja šis projekts kļūs par visas valdības prioritāti un ja tas tiek atbilstoši, profesionāli vadīts kā liels pārnozaru prioritārs projekts,” par ieceri klāstīja Pavļuts.
Tādējādi ministrs piedāvājis valdībai jaunu organizatorisko modeli un rosinājis izvedot šim nolūkam atsevišķu vadības vienību – projekta biroju jeb štābu. Šo ieceri valdība šodien konceptuāli atbalstīja.
Ar konkrētu protokola lēmuma projektu, kas paredz šāda biroja izveidi, Veselības ministrija valdībā vērsīsies ceturtdien, 14.janvārī. Tāpat ministrijā plāno iesniegt valdībā finansējuma pieprasījumu, lai varētu nekavējoties pieņemt darbā gan projektu vadītāju, gan citus vajadzīgos speciālistus.
“Es ceru, ka, ja valdība šo lēmumu oficiāli pieņemtu, nākamnedēļ šis birojs varētu sākt darbu,” sacīja Pavļuts.
Tāpat, pēc Pavļuta paustā, šodien valdība sprieda par slimnīcu rezervju veidošanu, gatavojoties tostarp arī varbūtībai jeb sliktākajam scenārijam, ja Latvijā straujāk izplatītos jaunais, lipīgākais vīrusa paveids un slimnīcas tiktu pārslogotas.
Ministrs arī vērsa uzmanību uz aizvadītājā diennaktī vakcinēto personu skaitu, paužot, ka viņa izdotais rīkojums par visu ārstniecības personu vakcinēšanu ļāvis sasniegt līdz šim labākos rādītājus.
Valdība nemainīs lēmumu par obligātu sejas masku lietošanu arī sākumskolās
Valdība otrdien lēmusi negrozīt iepriekš pieņemto lēmumu par obligātu masku lietošanu 1.- 4.klases skolēniem, uzsverot, ka Covid-19 izplatība Latvijā ir augsta un masku valkāšana skolās ir nepieciešamība, lai vīruss nevarētu izplatīties, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne.
Sejas aizsargmasku lietošana 1.-4.klašu skolēniem ir droša un nerada apdraudējumu veselībai, tā secinājuši veselības nozares eksperti, atkārtoti izvērtējot masku lietošanas nepieciešamību izglītības iestādēs.
25.janvārī, daļai skolēnu atsākoties mācību procesam klātienē, gan pedagogiem, gan bērniem no 1.klases mācību stundu laikā un ārpus tām būs jālieto sejas maskas.
Izglītības iestādēs mācību stundu laikā bērni un pedagogi atrodas slēgtā telpā vismaz 40 minūtes. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka šādā situācijā ir augsts inficēšanās risks. Tas nozīmē, ka ar distancēšanās pasākumiem skolās nepietiek, lai ierobežotu vīrusa izplatību, skaidro eksperti.
Veselības nozares eksperti uzsver, ka sejas masku nēsāšana nerada negatīvas sekas bērnu veselībai, pilnīgi pretēji – tā pasargā ne tikai no Covid-19, bet arī no citiem slimību ierosinātājiem un alergēniem. Tādēļ pašlaik, kad vīrusa izplatība ir būtiski palielinājusies, sejas masku nēsāšanai bērniem ir būtiska nozīme tālākai Covid-19 izplatības ierobežošanai.
Papildus ir jāņem vērā, ka skolā lietojot sejas maskas, ir mazāka iespējamība, ka bērnu kolektīvā kāds saslims un būs nepieciešams organizēt mācības attālināti vai kavēt mācības izolācijas vai mājas karantīnas dēļ, norāda VM.
Situācijās, kad maska varētu traucēt izglītības procesam, jo bērni neredz pedagoga mīmiku, piemēram, svešvalodu apguves vai logopēda nodarbību laikā, ir pieejami alternatīvi risinājumi – video materiāli, norāda ministrija.
Līdzīgi nosacījumi lietot sejas maskas skolās bērniem no sešu gadu vecuma ir ieviesti arī, piemēram, Luksemburgā, Ungārijā, Čehijā, Bulgārijā, bet Maltā un Grieķijā ir pienākums lietot sejas maskas no četru gadu vecuma.
Novērojumi liecina, ka valstīs, kur masku valkāšana skolās ir brīvprātīga, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Dānijā saslimstība turpina palielināties, bet valstīs, kur maskas skolās ir obligāta, piemēram, Ungārijā, Austrijā, Rumānijā, Itālijā, Francijā, saslimstības rādītāji pazeminās, akcentēja VM.
Kā vēstīts, pērn 21.decembrī Saeima atgrieza valdībai atkārtoti skatīt jautājumu par obligātu sejas aizsargmasku lietošanu sākumskolu audzēkņiem, jo pret to kategoriski iebilda vecāki un vairāki deputāti. Šāds lēmums pieņemts, izskatot vairāk nekā 27 000 iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu atcelt valdības iepriekš pieņemto lēmumu.
Skaistumkopšanas nozarē strādājošie paši varētu pieteikties dīkstāves pabalstam
Ceturtdien, 14.janvārī, valdība varētu lemt par iespēju skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem pašiem pieteikties dīkstāves pabalstam, otrdien žurnālistus informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Ministrs iepriekš norādīja, ka, ņemot vērā skaistumkopšanas nozares mazo interesi par valsts atbalstu Covid-19 krīzē, tiks meklētas iespējas palīdzēt šajā nozarē strādājošajiem.
Reirs atzina, ka sadarbībā ar skaistumkopšanas nozari pārstāvošo asociāciju tika pārrunāts jautājums par valsts atbalstu dīkstāves laikā un plānots noteikt, ka skaistumkopšanas nozarē strādājošie varētu paši pieteikties dīkstāves pabalstam. Patlaban regulējums paredz, ka dīkstāves pabalstam darbinieku var pieteikt darba devējs.
Pēc finanšu ministra teiktā, pieeja, kad darba ņēmējs pats var pieteikties dīkstāves pabalstam, sākotnēji attieksies tikai uz skaistumkopšanas nozari. Vienlaikus Reirs pieļāva, ka nepieciešamības gadījumā nozaru loks varētu tikt paplašināts.
Pavļuts: Brīvprātīgu iedzīvotāju pašpieteikšanos vakcinācijai sāktu, tiklīdz to ļautu tehniskās iespējas
Plaša mēroga, brīvprātīgu iedzīvotāju pašpieteikšanos vakcinācijai pret Covid-19 vajadzētu sākt, tiklīdz to ļaus tehniskās iespējas, žurnālistiem pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Janvāri pieejamais vakcīnu daudzums būs pietiekams tikai pusei mediķu vakcinēšanai, tāpēc, šim procesam uzņemot jaudu, ministra ieskatā ir svarīgi iedzīvotājiem dot iespēju pieteikties, kas savukārt ļautu rindas kārtībā plānot liela mēroga vakcināciju. Vienlaikus šeit būtu jāņem vērā iepriekš iezīmētā prioritārā secība, kas paredz iedzīvotāju šķirošanu pēc prognozētās Covid-19 gaitas smaguma, uzsvēra ministrs.
Par šo nodomu Pavļuts šodien arī konceptuāli informējis valdības locekļus, un līdz šim, vakar pārrunājot to arī ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un koalīcijas partneriem, šī iecere ir tikusi atbalstīta.
“Lai nāktu uz valdību un šo jau noformulētu kā lēmumu, mums ir nepieciešams apzināt tehniskās iespējas un mums ir nepieciešams noformulēt to kā attiecīgu juridisku dokumentu, kas ir diezgan rūpīgi jāapraksta,” sacīja ministrs.