Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrība sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību 25.martā  rīkoja semināru “Sociālais dialogs – cienīgs darbs”.

            Pasākums tika īstenots ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2014–2021 programmas “Sociālais dialogs – cienīgs darbs” finansiālu atbalstu.

Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante, atlīdzības politikas grupas vadītāja Laila Ruškule informēja par grozījumiem Atlīdzības likumā. Likuma grozījumu ieguvums - labāka pielāgošanās darba tirgus izmaiņām. Ļoti pieprasītām specialitātēm, lai noturētu un piesaistītu kvalificētus darbiniekus, var noteikt palielinātu pamatalgu.

Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante atlīdzības jautājumos Ineta Artemjeva akcentēja izmaiņas Amatu katalogā. Vienkāršoti apraksti, pielāgojot darba tirgus realitātei, iekļauti aktuālie amati, amatu nosaukumi. Pārskatīti amatu līmeņu vērtējumi, lai nodrošinātu, ka tie atrodas pareizā mēnešalgu grupā.

Diskusiju par Atlīdzības likumu un Amatu kataloga ietekmi atlīdzības sistēmas pilnveidošanā pašvaldībās vadīja LPS padomniece Sniedze Sproģe.

Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Uģis Fjodorovs norādīja , ka amatu atalgojuma pieauguma skala -  labs pieaugums zemākajam līmenim, izpilddirektoram un vadošajiem amatiem - iesaldēts jau ilgstoši. Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Administratīvās pārvaldes vadītāju Inesi Meiju savukārt satrauc jautājums, ka atsevišķiem amatiem jau sasniegts zemākais atlīdzības līmenis (likumā  paredzēts sasniegt tikai 2027.gadā ), kur tālāk augt. Valkas novada pašvaldības personāla nodaļas vadītāja  Arita Ārgale norādīja, ka Valkas novada pašvaldības budžetā no 12 milj. 7,5 milj. sastāda atalgojums. Sanita Frīdmane, Dienvidkurzemes novada pašvaldības personāla daļas vadītāja, uzsvēra darbinieku kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanas nepieciešamību. Diskusijā izskanējušās pamatproblēmas rezumēja Sniedze Sproģe: visiem amatiem jāsasniedz cienīgs un taisnīgs atalgojums nevis  pēc 5 gadiem, bet ātrāk un ne zemākais ,bet vismaz vidējais, lai publiskajā pārvaldē nezaudētu labākos darbiniekus; personālpolitikā - Amatu katalogs, atlīdzība, bet reizē ļoti jādomā par visu darbinieku regulārām izglītošanās iespējām! Jālūkojas, lai nevienā jomā darbinieki neizdegtu.

Semināra otrajā daļā darba vides stratēģis, Lietus dibinātājs Oļegs Ņikitins dalījās pieredzē par  jaunākajām tendencēm, kā darba vide veicina darbinieku  fizisko un emocionālo veselību.

Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrība sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību 25.martā  rīkoja semināru “Sociālais dialogs – cienīgs darbs”.

            Pasākums tika īstenots ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2014–2021 programmas “Sociālais dialogs – cienīgs darbs” finansiālu atbalstu.

Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante, atlīdzības politikas grupas vadītāja Laila Ruškule informēja par grozījumiem Atlīdzības likumā. Likuma grozījumu ieguvums - labāka pielāgošanās darba tirgus izmaiņām. Ļoti pieprasītām specialitātēm, lai noturētu un piesaistītu kvalificētus darbiniekus, var noteikt palielinātu pamatalgu.

Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante atlīdzības jautājumos Ineta Artemjeva akcentēja izmaiņas Amatu katalogā. Vienkāršoti apraksti, pielāgojot darba tirgus realitātei, iekļauti aktuālie amati, amatu nosaukumi. Pārskatīti amatu līmeņu vērtējumi, lai nodrošinātu, ka tie atrodas pareizā mēnešalgu grupā.

Diskusiju par Atlīdzības likumu un Amatu kataloga ietekmi atlīdzības sistēmas pilnveidošanā pašvaldībās vadīja LPS padomniece Sniedze Sproģe.

Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Uģis Fjodorovs norādīja , ka amatu atalgojuma pieauguma skala -  labs pieaugums zemākajam līmenim, izpilddirektoram un vadošajiem amatiem - iesaldēts jau ilgstoši. Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Administratīvās pārvaldes vadītāju Inesi Meiju savukārt satrauc jautājums, ka atsevišķiem amatiem jau sasniegts zemākais atlīdzības līmenis (likumā  paredzēts sasniegt tikai 2027.gadā ), kur tālāk augt. Valkas novada pašvaldības personāla nodaļas vadītāja  Arita Ārgale norādīja, ka Valkas novada pašvaldības budžetā no 12 milj. 7,5 milj. sastāda atalgojums. Sanita Frīdmane, Dienvidkurzemes novada pašvaldības personāla daļas vadītāja, uzsvēra darbinieku kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanas nepieciešamību. Diskusijā izskanējušās pamatproblēmas rezumēja Sniedze Sproģe: visiem amatiem jāsasniedz cienīgs un taisnīgs atalgojums nevis  pēc 5 gadiem, bet ātrāk un ne zemākais ,bet vismaz vidējais, lai publiskajā pārvaldē nezaudētu labākos darbiniekus; personālpolitikā - Amatu katalogs, atlīdzība, bet reizē ļoti jādomā par visu darbinieku regulārām izglītošanās iespējām! Jālūkojas, lai nevienā jomā darbinieki neizdegtu.

Semināra otrajā daļā darba vides stratēģis, Lietus dibinātājs Oļegs Ņikitins dalījās pieredzē par  jaunākajām tendencēm, kā darba vide veicina darbinieku  fizisko un emocionālo veselību.

Semināra videoieraksts:  https://www.lps.lv/lv/tiesraides-videoarhivs/videoarhivs/801-seminars-socialais-dialogs-cienigs-darbs

Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrība sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību rīko semināru “Sociālais dialogs – cienīgs darbs”.

Pasākums tiek īstenots ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2014–2021 programmas “Sociālais dialogs – cienīgs darbs” finansiālu atbalstu.

Amatu katalogs ir valsts un pašvaldību institūciju amatu klasifikācijas sistēmas pamats un atlīdzības sistēmas pamatsastāvdaļa. Amatu katalogam  jākalpo par pamatu amatu klasifikācijas sistēmai un amatu klasificēšanas pašvaldību institūcijās. Seminārā prezentēsim Atlīdzības likuma un jaunā  Amatu kataloga ietekmi atlīdzības sistēmas pilnveidošanā pašvaldībās. Diskutēsim ar pašvaldību personāla vadības speciālistiem  par praktisko darbu  ar Amatu katalogu.

Semināra otrajā daļā ieskats jaunākajās tendencēs, kā darba vide veicina darbinieku  fizisko un emocionālo veselību.

Ikviena darbinieka ikdienā ir svarīgi, kāda ir viņa apkārtējā darba vide. No tās lielā mērā ir atkarīgs tas, cik labi konkrētajā darba vietā viņš jūtas un cik produktīvi strādā. Darba vide ir būtiska, jo darbā parasti cilvēks pavada aptuveni trešo daļu diennakts. Tas nozīmē – aptuveni trešo daļu savas dzīves! Ja darba vide būs drūma, garlaicīga vai vienmuļa, tas lielā mērā ietekmēs ikvienu no strādājošajiem un viņa darba kvalitāti. Veseli un laimīgi cilvēki būs daudz produktīvāki.

Seminārs norisināsies  25.martā no plkst.11.00 līdz 13.30 tiešsaistē.

Seminārs būs skatāms LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides,videoarhīvs-Tiešraide” vai atverot šo saiti:

https://www.lps.lv/lv/tiesraides-videoarhivs/tiesraide/786-25-marta-plkst-1100-seminars-socialais-dialogs-cienigs-darbs

Jautājumus semināra laikā lūgums sūtīt uz e-pasta adresi tiesraide@lps.lv

Uzaicinām  iepazīties ar semināra programmu (pielikumā).

Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties ar Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrīb- projekta vadītāju Inesi Lāčaunieci,  tel.29277535, e-pasts: lpda@lbas.lv

LBAS VĒSTIS NR 180.pdf

Publicēts 14/02/2022 13:20

Šodien preses brīfingā LBAS aicināja valdību un Saeimu nekavējoties atcelt noteikumus, kas pieļauj nevakcinētu darbinieku atlaišanu un kas prasa vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu nepieciešamību darba pienākumu veikšanai, kā arī aicināja  darba devējus neatbrīvot darbiniekus no darba, ja darbiniekiem  nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.

Saskaņā ar MK rīkojumu Nr.720 darba devējiem ir pienākums atstādināt darbiniekus uz 3 mēnešiem, ja tiem nav vakcinācijas sertifikātu.  10.02.2022. stājās spēkā grozījumi MK rīkojumā Nr.720, kas paredz, ka atstādināšana var tikt pagarināta līdz 2022. gada 28. februārim. Šobrīd ir izveidojusies juridiska kolīzija starp šiem abiem regulējumiem.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzsvēra: “Latvijai nepieciešama vienota rīcība ar Lietuvu un Igauniju, lai veidotu tā saucamo Baltijas burbuli. Ir svarīgi, lai darbaspējīgiem cilvēkiem nebūtu “jāsēž” uz valsts vai pašvaldību pabalstiem, bet lai viņi varētu strādāt, saņemt algu, maksāt nodokļus. Ir jāpārtrauc valsts parāda audzēšana, bet jāļauj uzņēmumiem strādāt, lai mēs kaimiņvalstīm nezaudētu konkurētspējā pārmērīgu ierobežojumu dēļ. Turklāt pēc EM sniegtās informācijas, vakcinēti ir 96% nodarbināto. Vēl ļoti svarīgi ir, lai “kovidlaika” piemaksas mediķiem un policistiem  tiktu iekļautas darba samaksā.”

“Ja jau šobrīd ir skaidra valsts politika par to, ka sertifikāti tiks atcelti, un tas ir jautājums nevis “vai”, bet “kad”, tad ir nesamērīgi, negodīgi un netaisnīgi normatīvajos aktos pieļaut darbinieku atlaišanu nekavējoties, iestājoties trīs mēnešu atstādināšanas termiņa beigām,” norādīja LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja. “Ja darbinieks tiek atlaists, likums paredz, ka neatkarīgi no stāža darba devējiem ir pienākums izmaksāt pabalstu vienas algas apmērā. Rodas jautājums – kāda jēga atlaist darbiniekus, ja pēc pusmēneša vai mēneša sertifikāti un ierobežojumi tiks atcelti, un darbinieki varēs strādāt? Bez tam nav noteikti kritēriji, pēc kuriem darba devēji izvēlēsies, kurus nevakcinētos darbiniekus tie atlaidīs, bet kurus – atstādinās, tādējādi radot diskriminācijas risku.”

“Neraugoties uz lēmumu pagarināt darbinieku atbrīvošanu no amata līdz ārkārtas situācijas beigām 28. februārī, LBAS saskata būtiskus riskus novirzīt darbaspēku uz ēnu ekonomiku alternatīvu ienākumu meklējumos, vai to zaudēt pavisam, darbiniekiem aizceļojot uz citām valstīm,” atzina LBAS priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde. “Nepieciešams arī mazināt darbības ierobežojumus nozarēs, ko pandēmija līdz šim skārusi visvairāk, piemēram, pulcēšanās ierobežojumus ēdināšanas, izmitināšanas, kultūras pasākumu un tūrisma nozarēs. Tieši šajās nozarēs darbinieki ir jutuši vislielāko ietekmi uz iespēju strādāt un gūt ienākumus. Turklāt šīs ir nozares, kur lielu darbaspēka īpatsvaru veido jaunieši, kas atspoguļojas arī rādītājos par nodarbinātības līmeni. Pandēmijas laikā jauniešiem līdz 24 gadu vecumam nodarbinātība pazeminājās pat par 8 procentpunktiem, un 2021. gada 3. ceturksnī nodarbinātie  līdz 34 gadu vecumam joprojām bija nodarbināti par 3 procentpunktiem mazāk kā citās vecuma grupās, kurās nodarbinātības līmenis bija atgriezies pirmspandēmijas līmenī.”

LBAS papildus norāda, ka MK rīkojumā nav atrodams objektīvs, sistēmisks un leģitīms pamatojums, kāpēc, strādājot valsts un pašvaldību institūciju (tai skaitā kapitālsabiedrībā), ir liegtas tiesības veikt darbu attālināti, bet privātajā sektorā jebkuram darbiniekam ir tiesības strādāt attālināti. Proti, no darba tiesisko attiecību viedokļa nav nekādu juridisku atšķirību darba līgumam, kas tiek slēgts ar valsts vai pašvaldību institūciju (tajā skaitā kapitālsabiedrību) no darba līguma, kas tiek slēgts “privātajā sektorā”. Līdz ar to šeit ir acīmredzams Satversmes 91. pantā noteiktā vienlīdzības principa pārkāpums.

Ņemot vērā augstāk minēto LBAS uzskata, ka ir jāļauj turpināt strādāt gan darbiniekiem, gan darba devējiem, – ir nekavējoties jāatceļ noteiktie ierobežojumi darba attiecībās, lai ikvienam darbiniekam nodrošinātu to pamattiesības – tiesības uz darbu, un ir jāmazina ierobežojumi uzņēmumiem, lai ekonomika sāktu aktīvāk darboties.

LDDK izsludina papildu vebinārus darba un privātās dzīves līdzsvara sekmēšanai

“Darba un privātās dzīves līdzsvars darbavietā 2.0”

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina atkārtoti darba devējus pieteikties apmācību vebināru ciklam "Darba un privātās dzīves līdzsvars darbavietā 2.0".

Ņemot vērā lielo darba devēju interesi par vairākām apmācībās iekļautajām tēmām, LDDK izsludina 5 papildu vebinārus no šī gada 28. janvāra līdz 25. februārim:

28.01. Atbalsta pasākumi darbiniekiem garīgai un fiziskai veselībai un labbūtība darbavietā

08.02. Atbalsta pasākumi sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām iespējām darba tirgū

11.02. Atbalsta pasākumi darbiniekiem elastīgam darba režīmam

18.02. Atbalsta pasākumi darbiniekiem ar bērniem līdz 18 gadu vecumam

25.02. Atbalsta pasākumi darbiniekiem – aprūpētājiem

Aicinām piedalīties jebkuras jomas organizāciju un uzņēmumu pārstāvjus – gan privātajā, gan publiskajā sektorā strādājošos, jo darba un privātās dzīves līdzsvars ir nozīmīgs priekšnoteikums veiksmīgai darbībai ikvienā darbavietā. 

Apmācību mērķis ir veicināt labbūtību (angļu val. well-being) jeb labjūtību darbavietās, proti, cilvēka veselības, laimes un labklājības pieredzi. Labbūtība darbavietā attiecas uz visiem darba dzīves aspektiem: sākot no fiziskās vides kvalitātes un drošības līdz darba ņēmēju domām par savu darbu, darba vidi, atmosfēru darbā un darba organizāciju. Tā ir spēja īstenot savas intereses, vērtības un dzīves mērķus, lai gūtu jēgu, laimi un pilnveidošanos profesionālajā jomā. 

Darbinieku labbūtība ir galvenais faktors, kas nosaka organizācijas ilgtermiņa efektivitāti un tai ir tieša saikne ar produktivitāti un darbaspēka vispārējo veselību un labbūtību. Atbalstoši pasākumi darbinieku labbūtībai un uzlabots darba un privātās dzīves līdzsvars sekmē uzņēmuma vai organizācijas darbību, konkurētspēju un produktivitāti, kā arī palielina darba devēja iespējas noturēt esošos darbiniekus, piesaistīt motivētus un lojālus darbiniekus un iekļaut darba tirgū plašākas sabiedrības grupas.

Piedaloties apmācību vebināros, dalībnieki varēs labāk izprast darba un privātās dzīves līdzsvara nozīmi uzņēmuma darbībā, varēs spēt atpazīt darba un privātās dzīves līdzsvara trūkumu darbavietā atsevišķām darbinieku kategorijām, kā arī piedāvāt risinājumus. 

Dalībnieki varēs iepazīties ar jauniem Latvijas uzņēmumu pieredzes stāstiem un labās prakses piemēriem par darbavietā ieviestajiem pasākumiem, kas veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Pirmajā vebināru ciklā, ko LDDK uzsāka 2021.gada 22.oktobrī un ko veido 10 nodarbības, secinājām, ka uzņēmumiem, kas vēlas atbalstīt savus darbiniekus:

·        vispirms ir jānodrošina atgriezeniskā saite, jārunā par tēmām, kas saistītas ar labbūtību un jānoskaidro dažādo darbinieku grupu vajadzības un vēlmes.

·        Lai veicinātu cilvēku vienlīdzīgāku piekļuvi darba tirgum, nepieciešama samērīgāka apmaksāta darba un bezalgas aprūpes darba sadale starp vīriešiem un sievietēm, kā arī pieejami un cenas ziņā pieņemami bērnu vai citu tuvinieku aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumi.

·        Tāpat nepieciešama vienkārša piekļuve vienotai un strukturētai informācijai, kur vērsties pēc atbalsta tiem darbiniekiem, kuri nonāk aprūpētāja lomā.

·        Savukārt elastīga darba formas uzņēmumā palīdz saglabāt šos darbiniekus - vecākus vai aprūpētājus, kuri bieži vien vēlas izmantot attālināta darba iespējas un elastīgu vai nepilnu darbalaiku, lai nebūtu pilnībā jāpamet darba tirgus.

·        Darba devēji norāda, ka būtiskākie ieguvumi elastīga dabralaika organizācijai uzņēmumā ir zemāks stresa līmenis, resursu ietaupījums un darbinieku lojalitāte. 

Pieteikties vebināriem iespējams līdz 26. janvārim, aizpildot anketu vietnē: https://ej.uz/lddkvebinari.

Pirms dalības 28. janvāra vebinārā aicinām dalībniekus iepazīties ar LDDK e-apmācību programmas darba devējiem “Darba un privātās dzīves līdzsvars uzņēmumā” sadaļu “Atbalsta pasākumi darbiniekiem garīgai un fiziskai veselībai un labbūtība darbavietā”.

Saite uz e-apmācību programmas vidi: https://ej.uz/lddkeapmacibas

Sociālā drošība 2022 (pielikumā)

lbas_179.pdf