Publicēts 14/02/2022 13:20
Šodien preses brīfingā LBAS aicināja valdību un Saeimu nekavējoties atcelt noteikumus, kas pieļauj nevakcinētu darbinieku atlaišanu un kas prasa vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu nepieciešamību darba pienākumu veikšanai, kā arī aicināja darba devējus neatbrīvot darbiniekus no darba, ja darbiniekiem nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.
Saskaņā ar MK rīkojumu Nr.720 darba devējiem ir pienākums atstādināt darbiniekus uz 3 mēnešiem, ja tiem nav vakcinācijas sertifikātu. 10.02.2022. stājās spēkā grozījumi MK rīkojumā Nr.720, kas paredz, ka atstādināšana var tikt pagarināta līdz 2022. gada 28. februārim. Šobrīd ir izveidojusies juridiska kolīzija starp šiem abiem regulējumiem.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzsvēra: “Latvijai nepieciešama vienota rīcība ar Lietuvu un Igauniju, lai veidotu tā saucamo Baltijas burbuli. Ir svarīgi, lai darbaspējīgiem cilvēkiem nebūtu “jāsēž” uz valsts vai pašvaldību pabalstiem, bet lai viņi varētu strādāt, saņemt algu, maksāt nodokļus. Ir jāpārtrauc valsts parāda audzēšana, bet jāļauj uzņēmumiem strādāt, lai mēs kaimiņvalstīm nezaudētu konkurētspējā pārmērīgu ierobežojumu dēļ. Turklāt pēc EM sniegtās informācijas, vakcinēti ir 96% nodarbināto. Vēl ļoti svarīgi ir, lai “kovidlaika” piemaksas mediķiem un policistiem tiktu iekļautas darba samaksā.”
“Ja jau šobrīd ir skaidra valsts politika par to, ka sertifikāti tiks atcelti, un tas ir jautājums nevis “vai”, bet “kad”, tad ir nesamērīgi, negodīgi un netaisnīgi normatīvajos aktos pieļaut darbinieku atlaišanu nekavējoties, iestājoties trīs mēnešu atstādināšanas termiņa beigām,” norādīja LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja. “Ja darbinieks tiek atlaists, likums paredz, ka neatkarīgi no stāža darba devējiem ir pienākums izmaksāt pabalstu vienas algas apmērā. Rodas jautājums – kāda jēga atlaist darbiniekus, ja pēc pusmēneša vai mēneša sertifikāti un ierobežojumi tiks atcelti, un darbinieki varēs strādāt? Bez tam nav noteikti kritēriji, pēc kuriem darba devēji izvēlēsies, kurus nevakcinētos darbiniekus tie atlaidīs, bet kurus – atstādinās, tādējādi radot diskriminācijas risku.”
“Neraugoties uz lēmumu pagarināt darbinieku atbrīvošanu no amata līdz ārkārtas situācijas beigām 28. februārī, LBAS saskata būtiskus riskus novirzīt darbaspēku uz ēnu ekonomiku alternatīvu ienākumu meklējumos, vai to zaudēt pavisam, darbiniekiem aizceļojot uz citām valstīm,” atzina LBAS priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde. “Nepieciešams arī mazināt darbības ierobežojumus nozarēs, ko pandēmija līdz šim skārusi visvairāk, piemēram, pulcēšanās ierobežojumus ēdināšanas, izmitināšanas, kultūras pasākumu un tūrisma nozarēs. Tieši šajās nozarēs darbinieki ir jutuši vislielāko ietekmi uz iespēju strādāt un gūt ienākumus. Turklāt šīs ir nozares, kur lielu darbaspēka īpatsvaru veido jaunieši, kas atspoguļojas arī rādītājos par nodarbinātības līmeni. Pandēmijas laikā jauniešiem līdz 24 gadu vecumam nodarbinātība pazeminājās pat par 8 procentpunktiem, un 2021. gada 3. ceturksnī nodarbinātie līdz 34 gadu vecumam joprojām bija nodarbināti par 3 procentpunktiem mazāk kā citās vecuma grupās, kurās nodarbinātības līmenis bija atgriezies pirmspandēmijas līmenī.”
LBAS papildus norāda, ka MK rīkojumā nav atrodams objektīvs, sistēmisks un leģitīms pamatojums, kāpēc, strādājot valsts un pašvaldību institūciju (tai skaitā kapitālsabiedrībā), ir liegtas tiesības veikt darbu attālināti, bet privātajā sektorā jebkuram darbiniekam ir tiesības strādāt attālināti. Proti, no darba tiesisko attiecību viedokļa nav nekādu juridisku atšķirību darba līgumam, kas tiek slēgts ar valsts vai pašvaldību institūciju (tajā skaitā kapitālsabiedrību) no darba līguma, kas tiek slēgts “privātajā sektorā”. Līdz ar to šeit ir acīmredzams Satversmes 91. pantā noteiktā vienlīdzības principa pārkāpums.
Ņemot vērā augstāk minēto LBAS uzskata, ka ir jāļauj turpināt strādāt gan darbiniekiem, gan darba devējiem, – ir nekavējoties jāatceļ noteiktie ierobežojumi darba attiecībās, lai ikvienam darbiniekam nodrošinātu to pamattiesības – tiesības uz darbu, un ir jāmazina ierobežojumi uzņēmumiem, lai ekonomika sāktu aktīvāk darboties.
