Jaunākais regulējumā Covid-19 pandēmijas laikā
Publicēts 15/01/2021 10:56
SVARĪGĀKAIS:
· Dubulto atbalstu apgrozāmo līdzekļu granta programmā
· Atbalsta pasākumu turpināšanai Covid-19 krīzē iezīmē papildu 197,43 miljonus eiro
· Darbiniekam informējot par saslimšanu ar Covid-19, kolektīva vadītājam būs nekavējoties jāsazinās ar SPKC
· Pamatizglītībā un vidējā izglītībā skolas varēs brīvāk pieiet mācību priekšmetu un stundu plānošanai
· Piešķir vēl 3 miljonu eiro atbalstam Covid-19 ietekmētajām kultūras institūcijām
· Kultūras un izklaides nozares uzņēmumiem būs pieejams aizdevums ar granta elementu
· Covid-19 pacientu ārstēšanai paredzētā remdesivira piegādēm atvēlēs papildus 2,43 miljonus eiro
· Ģimenes ārsta izziņa bērna dalībai jebkurā nometnē būs nepieciešama līdz jūnija beigām
· Lidostas “Rīga” ēdināšanas un veikalu zona strādās atbilstoši pasažieru plūsmai
Dubulto atbalstu apgrozāmo līdzekļu granta programmā
Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā, dubultojot atbalstu šajā programmā.
Līdz šim regulējums paredzēja, ka apgrozāmo līdzekļu granta programmā atbalsta apmērs ik mēnesi ir 30% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītu personu grupai.
Tomēr ar grozījumiem programmā turpmāk tiks paredzēts, ka atbalsta apmērs uzņēmējiem tiks dubultots, proti, 60% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī. Tāpat rosināts paaugstināt maksimālos atbalsta griestus līdz 100 000 eiro mēnesī.
Komersanti grantam apgrozāmajiem līdzekļiem varēs pieteikties katru mēnesi līdz 2021.gada 31.maijam, iesniedzot iesniegumus elektroniskajā deklarēšanas sistēmā vēlākais līdz 15.jūnijam. Atbalstu komersanti varēs izlietot no atbalsta piešķiršanas brīža, bet ne vēlāk kā 2021.gada 31.jūlijam.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) norādīja, ka šī brīža apstākļos epidemioloģiskās drošības prasības neļauj uzņēmumiem pilnvērtīgi strādāt, kas rada naudas plūsmas problēmas un veido atliktus maksājumus.
“Ziemai atnākot, pieaug arī komunālo maksājumu rēķini, tāpēc uzņēmējiem ir nepieciešams lielāks atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem. Ierobežojumiem ieilgstot, mūsu pienākums ir palīdzēt segt šos maksājumus, lai saglabātu uzņēmumus, kas nodrošina darba vietas mūsu iedzīvotājiem. Šonedēļ jau pagarinājām programmas termiņus, lai uzņēmēji atbalstu var saņemt katru mēnesi. Valdība atbalstu lēma dubultot. Ar šiem līdzekļiem uzņēmēji varēs nomaksāt nomas maksu, komunālos rēķinus, kā arī norēķināties ar piegādātājiem,” teica ministrs.
Atbalsta pasākumu turpināšanai Covid-19 krīzē iezīmē papildu 197,43 miljonus eiro
Atbalsta pasākumu turpināšanai Covid-19 krīzē līdz gada vidum ir iezīmēti papildu 197,43 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija.
197,43 miljoni eiro iezīmēti, lai nodrošinātu atbalstu par dīkstāvi, kompensētu nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzību un nodrošinātu Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu plūsmas.
Minēto atbalsta summu nav plānots piešķirt uzreiz, bet gan tā tiks dalīta. Ceturtdien Ministru kabinets lēma par 100 miljonu eiro novirzīšanu, bet par atlikušajiem teju 100 miljoniem eiro plānots lemt, ja radīsies šāda nepieciešamība.
No FM aplēsēm izriet, ka dīkstāves atbalstam līdz šā gada vidum indikatīvi vajadzētu papildus 89 655 468 eiro.
Algu subsīdiju atbalstam papildus varētu būt nepieciešami 29 916 158 eiro.
Savukārt apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanas atbalstam līdz gada vidum varētu būt nepieciešami 81 662 726 eiro.
Pēc valdības sēdes finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka, ieilgstot Covid-19 pandēmijas ieviestajiem aizliegumiem, pasliktinās arī uzņēmumu finansiālā situācija. Viņš piebilda, ka atbalsts uzņēmumiem pamatā paredzēts operatīvo izmaksu segšanai, nevis risku vai peļņas segšanai.
Aicināts vērtēt valsts sniegtā atbalsta apjomu, Reirs secināja, ka kopumā ar valsts atbalsta apjomiem un summām “viss ir kārtībā”.
LETA jau ziņoja, ka vairākus atbalsta mehānismi Covid-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem tiks piemēroti arī 2021.gadā, pērn lēma Ministru kabinets. Atbalsta pasākumi Covid-19 krīzē būs spēkā līdz 30.jūnijam.
Darbiniekam informējot par saslimšanu ar Covid-19, kolektīva vadītājam būs nekavējoties jāsazinās ar SPKC
Turpmāk, uzzinot no darbinieka par saslimšanu ar Covid-19, darba kolektīva vadītājam būs jāsazinās ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) par kontaktpersonu noteikšanu, paredz valdības atbalstītie grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
Strauji pieaugot Covid-19 saslimšanas gadījumu skaitam, SPKC epidemiologiem nav pietiekamas kapacitātes, lai pietiekami operatīvi apzinātu visus inficētos un viņu kontaktpersonas, norāda Veselības ministrijā (VM). Tādējādi pastāv risks, ka cilvēks, kas bijis kontaktā ar Covid-19 pacientu un iespējams arī ir inficējies, to nezinot, dodas uz darba vietu vai izglītības iestādi, kontaktējas ar darba kolēģiem vai izglītojamiem un rada Covid-19 izplatības riskus savā kolektīvā.
Lai maksimāli mazinātu šādus riskus un kontaktpersonas kolektīvā tiktu apzinātas pēc iespējas ātrāk, ir nepieciešams veikt izmaiņas noteikumu ietvertajā kontaktpersonu noteikšanas kārtībā, rosināja VM. Tāpēc turpmāk, ja kolektīva vadītājs uzzina par Covid-19 saslimšanas gadījumu no darbinieka, izglītojamā vai izglītojamā likumiskā pārstāvja, vadītājām nekavējoties jāsazinās ar SPKC par kontaktpersonu noteikšanu un ieteikumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai konkrētajā kolektīvā.
Atbilstoši SPKC noteiktajiem kritērijiem kolektīva vadītājs veido arī kontaktpersonu sarakstu kolektīvā un šo sarakstu nosūta SPKC, kas to verificē un organizē ievadīšanu “e-veselības” sistēmā.
Savukārt ģimenes ārsts nodrošina kontaktpersonas medicīnisko novērošanu un nepieciešamības gadījumā noformē darba nespējas lapu, nosaka noteikumi. Kontaktpersona, uzturoties mājas karantīnā, var attālināti veikt savus darba pienākumus, ja veselības stāvoklis to pieļauj. Ja darba pienākumu veikšana attālināti nav iespējama, ģimenes ārsts izsniedz darbnespējas lapu.
Jau ziņots, ka kopš novembra spēkā ir norma, ka Covid-19 inficēto kontaktpersonu apzināšanu var veikt ne tikai SPKC un ģimenes ārsti, bet arī darba devējs vai kolektīva atbildīgā persona.
Skolas varēs brīvāk pieiet mācību priekšmetu un stundu plānošanai
Pamatizglītībā un vidējā izglītībā skolas varēs brīvāk pieiet mācību priekšmetu un stundu plānošanai, paredz valdības pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skaidro, ka direktors ar rīkojumu varēs noteikt mācību priekšmetu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem.
Pēc IZM paustā, šāda pieeja ļaus izglītības iestādēm elastīgi plānot mācību saturu epidemioloģiski sarežģītajos Covid-19 pandēmijas apstākļos, kā arī sekmīgāk īstenot pārejas periodu uz jauno standartu īstenošanu, izglītības iestādei veidojot vienotu stundu plānu.
Tāpat tas ļaus pārstrukturēt mācību procesu, pēc nepieciešamības samazinot vienlaicīgi (nedēļas/mēneša laikā) apgūstamo mācību priekšmetu skaitu un attiecīgi tos variēt, organizējot mācības mācību priekšmetu blokos.
Šāda elastība mācību darba organizēšanā arī dotu iespēju izglītības iestādēm gan elastīgi risināt praktiskos mācību darba organizācijas jautājumus, proti, telpu noslodzi, skolēnu plūsmu Covid-19 pandēmijas apstākļos, gan dotu lielākas iespējas skolēniem iedziļināties mācību saturā un tādēļ to labāk apgūt. Proti, būs iespējams ilgākos laika posmus fokusēties uz katru konkrēto mācību priekšmetu un nodrošinātu kvalitatīvi labākas iespējas skolotājiem sekot līdzi skolēnu individuālai izaugsmei.
1., 4., 7., 10. klasēm, kas šajā mācību gadā sāka īstenot jauno izglītības standartu jau tagad ir noteikts stundu skaits trīs gados katrā mācību priekšmetā un kursā, ko skolas var individuāli plānot. IZM uzsver, ka tas nozīmē nevis stundu skaita samazināšanu kādā priekšmetā vispār, bet gan elastīgu grafiku, kādā katru priekšmetu var īstenot. Lai samazinātu noslodzi skolotājam un skolēnam, laba ideja ir samazināt vienlaikus īstenoto mācību priekšmetu skaitu, rekomendē IZM.
Savukārt šodien veiktie grozījumi, ļaus arī pārējās klasēs, kur mācību process tiek īstenots pēc iepriekšējā standarta, elastīgi mainīt mācību stundu skaitu triju gadu laikā.
Piešķir vēl 3 miljonu eiro atbalstam Covid-19 ietekmētajām kultūras institūcijām
Valdība ceturtdien nolēma no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Valsts kultūrkapitāla (VKKF) fondam piešķirt vēl 3 miljonus eiro mērķprogrammai Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju atbalstam.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka krīzes laikā būtiski ne tikai “pārziemot,” bet arī gatavoties iziešanai no tās. Viņaprāt, valdībā apstiprinātais atbalsts Covid-19 ietekmētajām kultūras institūcijām palīdzēs nozares uzņēmumiem segt ar uzturēšanu saistītos ikdienas izdevumus laikā, kad nav iespējams strādāt. Vienlaicīgi norit aktīvs darbs pie jaunas programmas izstrādes, kas ir nepieciešama nozares uzņēmumiem – nākotnes kultūras satura radīšanai.
Paredzēts, ka programma Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju atbalstam tiks īstenota no 1.janvāra līdz 30.jūnijam, lai mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz kultūras nozari. Kultūras ministrijā (KM) norādīja, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas valstī, kā arī Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktie pasākumi ir radījuši smagu ietekmi uz kultūras nozari.
KM skaidroja, ka tajā strādājošo valsts iestāžu, nevalstisko organizāciju (NVO), kultūras nozares privātā sektora uzņēmumu un pašnodarbināto personu darbība tika faktiski pilnībā apturēta, liedzot iespējas īstenot plānotos kultūras pasākumus un daudzos gadījumos arī radošo darbību, spēkā esot gan pulcēšanās, gan ceļošanas ierobežojumiem. Publiskās pulcēšanās ierobežojumi ietekmējuši kultūras pasākumu organizēšanu un norisi.
Ministrija atzīmēja, ka arī pēc ārkārtējās situācijas beigām kultūras nozarē strādājošajiem 2021.gadā nebūs iespējams pilnvērtīgi atjaunot radošo un saimniecisko darbību, tādējādi atstājot būtisku ietekmi uz kultūras nozares dzīvotspēju.
KM uzsvēra, ka kultūras nozari ir tieši skārusi Covid-19 pandēmijas ietekme, piemēram, saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta (VID) datiem atbilstoši NACE klasifikācijas kodam 90 reģistrēto uzņēmumu pievienotās vērtības nodokļa samaksātais apmērs 2020.gadā līdz novembrim, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2019.gadā, krities par 53%.
Pēc KM paustā, ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmija turpinās un saslimstības rādītāji nekrītas, ir secināms, ka tik ātri netiks atsāka kultūras pasākumu darbība, līdz ar to 2021.gadā ir nepieciešams turpināt 2020.gadā iesākto kultūras nozares atbalsta pasākumu, veidojot jaunu mērķprogrammu un paredzot, ka mērķprogrammas ietvaros atbalsts tiek sniegts organizācijām, kuru apgrozījuma kritums 2020.gadā pret 2019.gadu bijis vidēji 30% un kuras nav nonākušas grūtībās atbilstoši piemērojamam komercdarbības regulējumam un tām nav nodokļu parādu.
Paredzēts, ka tiks atbalstītas tās organizācijas, kurās atbalsta intensitāte regulārajiem ikmēneša maksājumiem par telpu un zemes nomu, komunālajiem pakalpojumiem, obligātajiem apsaimniekošanas pakalpojumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem, apdrošināšanai un citiem tiek sniegti 90% apmērā no veiktajiem izdevumiem. Tāpat ir jābūt samaksātām darba algām un to nodokļiem, ja nav pieprasīts atbalsts VID atbalsta programmās, tādā pašā apjomā un apmērā, kā to sniedz VID. Tāpat KM norādīja, ka atbalsta apmērs vienai organizācijai mēnesī nepārsniegs 30 000 eiro. KM uzsvēra, ka mērķprogrammas ietvaros sniegto atbalsta apmēru par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar apvienot ar citu valsts atbalstu, kas piešķirts Covid-19 ietekmes mazināšanai.
KM akcentēja, ka, ņemot vērā, ka VKKF ekspertiem un darbiniekiem nav pietiekamas kompetences, lai mērķprogrammas ietvaros nodrošinātu saimnieciskās darbības un grāmatvedības dokumentu izvērtējumu, lai pilnvērtīgi izvērtētu iesniegtos pieteikumus, plānots, ka no mērķprogrammas līdzekļiem VKKF veiks iepirkumu, lai neatkarīgs vērtētājs veiktu iesniegto pieteikumu pārbaudi atbilstoši konkursa nolikumam, izdevumu apmaksu veicot no mērķprogrammas finansējuma.
Kultūras un izklaides nozares uzņēmumiem būs pieejams aizdevums ar granta elementu
Kultūras un izklaides nozares uzņēmumiem būs pieejams aizdevums ar granta elementu, ceturtdien par šādu finanšu instrumentu kultūras nozarei vienojusies finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.
Finanšu ministrijā (FM) aģentūru LETA informēja, ka instruments paredzēts apgrozāmajiem līdzekļiem projektu, tai skaitā sadarbības projektu starp vairākiem uzņēmumiem, īstenošanai.
Projekta minimālā summa būs 15 000 eiro, bet maksimālā – 300 000 eiro, no kuras maksimālā granta summa 150 000 apmērā. 60% no summas būs aizdevums, bet 40% – grants. Projektam jābūt īstenotam viena gada laikā no visu ierobežojumu atcelšanas.
Ar instrumentu plānots atbalstīt uzņēmumus, kas reģistrēti Latvijā un darbojas noteiktās nozarēs. Plānots, ka atbalstu varēs saņemt saskaņā ar “Altum” vērtējumu par dzīvotspējīgiem uzņēmumiem.
Plānots, ka tiks atbalstīti ap 60 uzņēmumi. Par finanšu instrumentu atbildīgā ministrija būs Kultūras ministrija.
FM uzsvēra, ka instrumenta mērķis ir stimulēt iespējami ātru ekonomiskās aktivitātes atjaunošanu, kā arī ilgtermiņa finansiālo dzīvotspēju kultūras, atpūtas, izklaides nozares uzņēmumiem un ar nozari saistītai ekosistēmai, tai skaitā māksliniekiem, tehniskajām kompānijām un norises vietām.
Reirs norādīja, ka kultūras nozare noteikto drošības pasākumu dēļ ir spiesta ilgstoši ierobežot savu darbību, tāpēc ar jauno instrumentu vēlamies stimulēt Covid-19 dēļ pārcelto pasākumu īstenošanu un jaunu pasākumu radīšanu, nodrošināt lielākas nodarbinātības iespējas, kā arī palielināt ienākumu gūšanas iespējas kultūras, atpūtas un izklaides nozarē.
“Pasaulē daudz kur tiek kombinēti vairāki instrumenti – tūlītējais uzņēmumu un infrastruktūras atbalsts un ekonomiskās aktivitātes atjaunošanas instruments. Pateicoties jaunajam instrumentam, granta daļa būs tiešs atbalsts tam, lai pasākumi notiktu arī pie apmeklētāju skaita ierobežojumiem, savukārt aizdevuma daļa ir nozīmīga, lai varētu nodrošināt naudas plūsmu līdz projekta īstenošanai, kad ir pašu ieņēmumi un aizdevuma daļu var atgriezt,” norādīja finanšu ministrs.
Gala lēmumu par programmas ieviešanu vēl jālemj Ministru kabinetam.
Covid-19 pacientu ārstēšanai paredzētā remdesivīra piegādēm atvēlēs papildus 2,43 miljonus eiro
Covid-19 pacientu ārstēšanai paredzētā medikamenta “Veclury” piegāžu turpināšanai līdz šā gada 30.jūnijam piešķirs papildus 2,43 miljonus eiro, ceturtdien lēma valdība.
2020.gadā valdība lēma no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finansējumu 1 101 240 eiro apmērā, lai nodrošinātu zāļu ražotāja “Gilead” medikamenta “Veclury” pieejamību Covid-19 medikamentozās ārstēšanas procesā laikposmā no 2020.gada oktobra līdz 2020.gada 31.decembrim.
Iepriekš “Veclury” piegādēm 2021.gadā no valsts budžeta tika iezīmēti 348 147 eiro, tomēr Veselības ministrijā (VM) atzina, ka situācija valstī nemitīgi mainās, proti, pieaug vidēji smago un smago pacientu skaits, tādējādi 2021.gadam iezīmētais finansējums ir nepietiekams, lai nodrošinātu Latvijas ārstniecības iestādes, ar visiem nepieciešamiem resursiem pacientu efektīvākai ārstēšanai.
VM prognozē, ka turpmākos sešus mēnešos slimnīcās ārstēsies vidēji 188 pacienti mēnesī, kuriem varētu būt nepieciešams šis medikaments. Viena pacienta ārstēšanai ir nepieciešami seši remdesivīra flakoni, tādējādi kopā sešiem mēnešiem papildus ir nepieciešamas 6760 devas, lai ārstētu aptuveni 1127 pacientus.
Atbilstoši speciālistu prognozēm aptuveni trešajai daļai no stacionētajiem pacientiem ārstniecības procesā būs nepieciešams lietot medikamentu “Veclury” ar aktīvo vielu remdesivīrs.
Ģimenes ārsta izziņa bērna dalībai jebkurā nometnē būs nepieciešama līdz jūnija beigām
Ģimenes ārsta izziņa bērna dalībai jebkurā nometnē būs nepieciešama līdz 30.jūnijam, paredz ceturtdien valdības atbalstītie grozījumi “Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtībā”.
Izziņai dalībai visās nometnēs ir jābūt izsniegtai ne vēlāk kā septiņas dienas pirms nometnes darbības sākšanas. Līdz šim šāda prasība bijusi spēkā līdz 2020.gada beigām.
Tāpat līdz pērnā gada beigām spēkā bija prasība, ka visām nometnēm jāsaņem Veselības inspekcijas atzinums. Arī šīs prasības termiņš ar valdības lēmumu pagarināts līdz 30.jūnijam.
Veselības ministrijā (VM) skaidroja, ka termiņa pagarinājums nepieciešams, ņemot vērā epidemioloģiskos datus, kas uzrāda, ka saslimstība ar Covid-19 pieaug, arvien pieaug saslimstība Latvijas reģionos un kopumā prognozējams augsts Covid-19 izplatības risks. Bērnu nometņu organizēšana ir augsta riska darbība no bīstamas infekcijas slimības ierobežošanas viedokļa, norāda ministrijā. Abu termiņu pagarināšanas mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzībai nodrošināt epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu bērnu nometnēs, lai ierobežotu Covid-19 slimības izplatību.
Grozījumu anotācijā VM norāda, ka arī vismaz nākamajam pusgadam jānodrošina drošības pasākumi un maksimāli jāierobežo riska faktori, kas veidojas, ja bērni no dažādiem sociālajiem klāsteriem pulcējas nometnēs. Tāpat ir prognozējams, ka inficēšanās risks mājsaimniecībās saglabāsies augsts.
Ja bērni ilgstoši nav apmeklējuši izglītības iestādi, uzturējušies mājās, ir svarīgi, lai pirms nometnes ārsts novērtētu gan bērna fizisko, gan psihisko veselību, pārliecināti speciālisti. Iespēju robežās jānovērš, ka bērns, kas ir Covid-19 pacienta kontaktpersona vai kuram ir konstatēta saslimšana ar Covid-19, piedalās nometnē. Izsniedzot izziņu, ārstniecības persona novērtē, vai Slimību profilakses un kontroles centrs bērnu nav noteicis kā Covid-19 pacienta kontaktpersonu, vai bērnam nav laboratoriski apstiprināta Covid-19 diagnoze, vai arī bērnam nav Covid-19 vai citu infekcijas slimību saslimšanas pazīmes.
Tāpat nepieciešams nodrošināt, ka arī āra un iekštelpu nometnes darbībā tiek ievēroti visi nepieciešamie epidemioloģiskās drošības pasākumi, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.
Lidostas “Rīga” ēdināšanas un veikalu zona strādās atbilstoši pasažieru plūsmai
No piektdienas, 15.janvāra, lidostas “Rīga” pasažieru zonā esošo ēdināšanas un tirdzniecības vietu darba laiks netiks ierobežots atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai, un komersantiem būs jāstrādā atbilstoši pasažieru plūsmai, ceturtdien lēma valdība.
Vienlaikus tiek atcelta prasība ieceļotājiem no Apvienotās Karalistes lidostā veikt Covid-19 testu.
Lidostas “Rīga” veikali un ēdināšanas vietas terminālī atrodas īpaši kontrolētā norobežotā teritorijā ar augstu epidemioloģiskās drošības līmeni un ir pieejamas tikai lidostas pasažieriem un darbiniekiem. Lidostā esošo veikalu un ēdināšanas vietu darba laiks ir pielāgots lidojumu grafikam, un ir reisi, kas izlido arī noteiktās komandantstundas darbības laikā. Tāpat tranzītā ceļojoši pasažieri nereti lidostā pavada ilgu laiku. Ēdinātāju un veikalu darba laika neierobežošana, pielāgojot to pasažieru plūsmai, sniedz ceļotājiem iespēju iegādāties ūdeni un citas nepieciešamas preces, kā arī paēst.
Tā kā no 15.janvāra ir spēkā stingrākas drošības prasības, kas nosaka, ka ieceļojot Latvijā, tai skaitā ar lidmašīnu, visiem pasažieriem ir jāuzrāda apliecinājums par negatīvu Covid-19 testu, tiek atcelta iepriekš noteiktā prasība veikt Covid-19 testu lidostā, ieceļojot no Apvienotās Karalistes.
Vairums valstu ir noteikušas papildu drošības pasākumus, lai ierobežotu vīrusa infekcijas izplatību, tādēļ cilvēki tiek aicināti izvērtēt nepieciešamību ceļot un rūpīgi iepazīties ar citu valstu drošības pasākumiem.
Veidos ne tikai vakcinācijas pret Covid-19 vadības biroju, bet arī uzraudzības padomi
Latvijā tiks veidots ne tikai vakcinācijas pret Covid-19 projekta vadības birojs, bet arī uzraudzības padome, ceturtdien lēmusi valdība, solot šādu projekta struktūru izveidot jau tuvākajā laikā.
Veselības ministrijā (VM) aģentūru LETA informēja, ka vakcinācijas procesu organizēs kā nacionāla mēroga projektu ar augstākā līmeņa pārvaldību un projekta koordināciju. Tas ļaušot efektīvāk nodrošināt vakcinācijas procesu Latvijā.
“Mums īsā laikā jānodrošina vakcinācijas iespēja pusotram miljonam Latvijas iedzīvotāju. Tik apjomīga darba paveikšanai visas nozares strādās kopā un atbildība būs augstākajā – valdības – līmenī. Darba centrā būs man tieši pakļauts vakcinācijas birojs jeb štābs, kuram jāsāk strādāt vistuvākajā laikā,” skaidroja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Gatavojoties visaptverošai vakcinācijai un īpaši brīdim, kad Latvijā vienlaikus būs pieejams liels apjoms vakcīnu devu, pieņemts lēmums vakcinācijas procesu organizēt augstākā līmenī. Plānots, ka to vadīs nevis darba grupa veselības aprūpes nozarē, bet gan īpaši veidota uzraudzības padome Ministru prezidenta valdībā.
Vakcinācijas pret Covid-19 pārvaldības mehānisms paredz projekta vadību vairākos līmeņos. Politiskās vadības līmenī vadību veiks Ministru prezidenta vadīta Krīzes vadības padomes apakšgrupa, kurā ir pārstāvēta ministriju augstākā politiskā vadība, lai pieņemtu politiskus un stratēģiskus lēmumus par vakcinācijai piešķiramajiem resursiem, izmaiņām normatīvajā regulējumā, starptautisko sadarbību.
Atbildīgo nozaru ministriju līmenī vakcinācijas procesa uzraudzību veiks Krīzes vadības koordinācijas grupas Covid-19 izplatības ierobežošanai ietvaros izveidota apakšgrupa, un kuras sastāvā ir atbildīgo nozaru ministriju pārstāvji – valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki -, kas var pieņemt lēmumus nozaru ministrijas vārdā, pašvaldību pārstāvji un citi sadarbības partneri. Šī vadības koordinācijas grupa pieņems lēmumus konkrētu pasākumu ieviešanai, nodrošinās saskaņotu starpnozaru sadarbību. Tāpat šī koordinācijas grupa sagatavos lēmumus pieņemšanai Ministru kabinetā.
Savukārt veselības nozares mērogā tiks izveidots Vakcinācijas projekta birojs ar projekta vadītāju, vakcinācijas procesa koordinatoru, komunikācijas koordinatoru ar komunikācijas speciālistiem, informācijas tehnoloģiju koordinatoru, loģistikas koordinatoru un citiem speciālistiem, piemēram, datu analītiķi. Vakcinācijas projekta birojs būs tieši pakļauts veselības ministram un nodrošinās saikni starp Krīzes vadības padomi, Krīzes vadības koordinācijas grupu Covid-19 izplatības ierobežošanai un VM izveidotajām darba grupām vakcinācijas projekta ieviešanai.
Vakcinācijas projekta birojs koordinēs VM izveidotās vakcinācijas projekta ieviešanas grupas, kurā darbosies veselības nozares atbildīgās personas un eksperti. Vakcinācijas projekta ieviešanu nodrošinās vairākas grupas, kuru uzdevums būs rast konkrētus risinājumus vakcinācijas procesā, loģistikā, informācijas tehnoloģiju atbalsta rīku izstrādē un ieviešanā, komunikācijā un starptautiskajā sadarbībā.
Plānots, ka šāda projekta struktūra tiks izveidota tuvākajā laikā, piesaistot arī augsti kvalificētus speciālistus. Paredzēts, ka līdz 19.janvārim VM sagatavos informatīvo ziņojumu par nepieciešamo finansējumu vakcinācijas projekta biroja izveidei, savukārt līdz 28.janvārim sagatavos un valdībai izskatīšanai iesniegs precizēto informatīvo ziņojumu “Par Covid-19 vakcīnu ieviešanas stratēģiju”.
Saeima pārapstiprina komandantstundas pagarinājumu un paplašināto nopērkamo preču klāstu
Saeima ceturtdien pārapstiprināja valdības 7.janvārī pieņemtos un jau iepriekš spēkā esošos grozījumus rīkojumā par ārkārtējo situāciju, kas jau iepriekš noteica komandantstundas pagarinājumu un nopērkamo preču klāsta paplašināšanu.
Ministru kabineta lēmums stājās spēkā jau iepriekš, savukārt Saeimas vairākums līdz šim ierasti lemj par šāda veida lēmumu pārapstiprināšanu.
Liela daļa no valstī pirms 7.janvāra noteiktajiem ierobežojumiem pagarināti līdz 25.janvārim, vienlaikus atbalstot Ekonomikas ministrijā (EM) priekšlikumu paplašināt klātienē iegādājamo preču klāstu.
Komandantstunda būs jāturpina ievērot no 15.janvāra līdz 17.janvārim un no 22.janvāra līdz 24.janvārim, kad iedzīvotājiem būs aizliegts pārvietoties laikposmā no plkst.22 līdz plkst.5.
Līdz 25.janvārim pagarināti jau liela daļa spēkā esošo ierobežojumu pakalpojumu un tirdzniecības jomās, kā arī izglītībā.
Arī turpmāk līdz 25.janvārim būs aizliegti skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumi, sporta inventāra noma iekštelpās un fotopakalpojumi klātienē (izņemot fotogrāfiju izgatavošanu dokumentiem), kā arī saimnieciskie pakalpojumi klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu.
No 12.janvāra paplašināts klātienē nopērkamo saimniecības preču klāsts. Klātienē var nopirkt arī zeķbikses, zeķes, elastīgās zeķes, šalles, lakatus, kaklautus, cepures, cimdus, preces virsmu uzkopšanai, lāpstas un liekšķeres, elektroierīces telpu apsildīšanai un pergamenta papīru.
Tāpat var iegādāties kurināmo, gāzes balonus, sveces, sērkociņus, zārkus, aploksnes, papīra iepakojumu, mājas uzkopšanas līdzekļus, krāsnis, slēdzenes, apkures katlus, sildītājus, telefona aparātus, spuldzes, ortopēdiskos piederumus, dzirdes aprātus un šķiltavas.
“Pirmās nepieciešamības saimniecības preču saraksts papildināts ar lietām, kuras nepieciešamas sezonālu apstākļu dēļ, kā arī lietām mājsaimniecībai saistībā ar higiēnu un sanitāriem apstākļiem. Saraksts papildināts tikai ar atsevišķām mājsaimniecības precēm telpu un virsmu uzkopšanai, kā arī apsildīšanai, ņemot vērā ziemas sezonas īpatnības. Tāpat saraksts papildināts ar lāpstām, kuras nepieciešamas ziemas sezonā, īpaši tajās teritorijās, kurās tas nepieciešams sniega tīrīšanai. Tāpat ņemot vērā preču nolietojumu un vajadzību, saraksts papildināts ar atsevišķiem apģērbiem, kuri nepieciešami ikdienas lietošanai,” skaidrots rīkojuma anotācijā.
Līdz 25.janvārim tirdzniecības pakalpojumus klātienē sniegs aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas, optikas veikali, degvielas uzpildes stacijas.
Tāpat darbosies tirdzniecības vietas, kurās drīkst tirgot atsevišķas produktu grupas – pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, kā arī ziedus.
Preču tirdzniecības ierobežojumi šajā laika periodā attiecas arī uz ielu tirdzniecību, kā arī tirdzniecību slēgtā un atklātā tirgus teritorijā. Savukārt pilnībā aizliegta ir gadatirgu organizēšana.
Vienlaikus EM atgādina, ka maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits tirdzniecības telpās noteikts ne mazāks kā 15 kvadrātmentri no publiski pieejamās telpu platības uz vienu apmeklētāju. Ja saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietas platība ir mazāka par 15 kvadrātmetriem, tad tajā vienlaikus var atrasties viens apmeklētājs.
Tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem pie ieejas veikalā labi redzamā vietā ir jānorāda informācija, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties konkrētajā tirdzniecības vietā, kā arī par to, ka plūsmas kontrolei ieeja atļauta tikai ar groziņu vai ratiņiem vai tirdzniecības pakalpojuma sniedzēja iepirkuma somu.
Bez groziņa, ratiņiem vai somas apmeklētāju atrašanās tirdzniecības vietā ir aizliegta. Tāpat tirdzniecības pakalpojuma sniedzējam jānodrošina, ka apmeklētāji tiek ielaisti tikai pa vienam, izņemot ar bērnus līdz 12 gadu vecumam, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona.
Joprojām spēkā ir arī iepriekš noteiktie drošības pasākumi tirdzniecības vietās, ielu tirdzniecībā un tirgos – mutes un deguna aizsegu lietošana apmeklētājiem un darbiniekiem, divu metru distances ievērošana, apmeklētāju informēšana par piesardzības prasībām, pastiprinātas higiēnas ievērošana un darbinieku veselības stāvokļa uzraudzība.
EM arī atgādina, ka šajā periodā joprojām nav ierobežota distances tirdzniecība un e-komercija – iedzīvotāji var iegādāties preces internetā, pasūtot pa tālruni un e-pastu, tās varēs tikt piegādātas uz mājām un pakomātiem, tās varēs arī izsniegt un saņemt veikalos uz vietas.
Tāpat nav pārtraukta jebkādu preču vairumtirdzniecība vairumtirdzniecības bāzēs, kas nepieciešamas gan mazumtirdzniecības veikaliem, gan uzņēmumu darbībai, ražošanai. Tāpat atļauts nodrošināt, piemēram, automobiļu detaļas autoservisā.
12.janvārī apmeklētājiem durvis vaļā vēra bibliotēkas, atsākot grāmatu izsniegšanu, tomēr bibliotēku lasītavas arī turpmāk būs slēgtas.
Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 7.februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.
Kā ziņots, valdība arī atbalstīja EM sagatavotos priekšlikumus atbalsta pasākumu turpināšanai uzņēmējiem, piemēram, tiks turpināta dīkstāves pabalstu izmaksa, algu subsīdijas un piešķirts finansējums apgrozāmajiem līdzekļiem.
leta.lv
