– No 15.novembra atcels īpaši stingros Covid-19 ierobežojumus; Visas darbības klātienē notiks zaļajā režīmā, izņemot kritiski nepieciešamos pakalpojumus, kā arī atceļot tā saucamo mājsēdi jeb komandantstundu
– Nodarbinātie, kuri līdz 15.novembrim būs sākuši vakcinācijas kursu, taču vēl nebūs saņēmuši derīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu, varēs turpināt pildīt darba pienākumus attālināti vai klātienē. Šīm personām vakcinācijas sertifikāta iegūšanas gala termiņš ir šā gada 15.decembris. Līdz tam nodarbinātie klātienē turpina darbu, uzrādot testēšanas sertifikātu, kas ir ne vecāks par 72 stundām, turklāt testēšana jāveic par saviem līdzekļiem, ja nav citas vienošanās ar darba devēju
– Covid-19 kontaktpersonas statusā nokļuvuši vakcinēti vai pārslimojuši darbinieki un skolēni no 15.novembra varēs neievērot mājas karantīnu, ja iestāde organizēs šo personu pārbaudi ar antigēna testiem katru reizi pirms darba dienas sākuma
– Skolās mācības no 15.novembra notiks klātienē. Attālināti mācības var notikt, ja vismaz 1/3 klases atrodas mājas karantīnā. Koledžās, augstskolās un pieaugušo izglītībā mācības klātienē iespējamas ar vakcinēšanās/pārslimošanas sertifikātu, bez sertifikāta mācību process tiek organizēts attālināti. Jānodrošina dažādu klašu, grupu un kursu plūsmu nepārklāšanās
– Cilvēkiem bez Covid-19 vakcinācijas/pārslimošanas sertifikāta no 15.novembra pieejamas šādas tirdzniecības vietas, kuru platība nepārsniedz 1500 kv.m. un ir atsevišķa ieeja no ārpuses: pārtikas veikali, aptiekas, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali un veterinārās aptiekas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali. Tāpat pieejamas degvielas uzpildes stacijas, transporta biļešu kases un tirgu ārējās teritorijas. Veikalos jānodrošina ne mazāk kā 25 m2 vienam klientam no tirdzniecības telpas; Arī bez sertifikāta var saņemt pakalpojumus, kurus nav iespējams sniegt attālināti. Tostarp finanšu, pasta, telekomunikāciju, remonta, izmitināsanas, foto dokumentiem u.c. pakalpojumus
– Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros ar telpu platību virs 1500 m2 un vairāk nekā 5 tirdzniecības vietām drīkstēs strādāt tikai pārtikas veikali, aptiekas, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali un veterinārās aptiekas, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali, nepieciešamāko saimniecisko pakalpojumu sniedzēji, kā arī veikali ar atsevišķu ieeju no ārpuses
– Arī pēc 15.novembra būs aizliegts iekštelpās sniegt izklaides, atrakciju un azartspēļu pakalpojumus. Aizliegta ielu tirdzniecības organizēšana, tostarp Ziemassvētku tirdziņi
– No 15.novembra atjaunos kultūrvietu darbību klātienē, kā arī iespēju organizēt un apmeklēt publiskus kultūras pasākumus, ievērojot epidemioloģiskās drošības nosacījumus. Pasākumi un kultūras pakalpojumi klātienē būs sniedzami un pieejami tikai ar derīgu vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu. Maksimālais pieļaujamais apmeklētāju skaits kultūras pasākumos noteikts līdz 500 personām, kā arī kultūras pasākumos būs jāievēro vairāki drošības pasākumi
– Lai mazinātu Covid-19 ierobežojumu ietekmi, tirdzniecības centri atbalstā saņems apmēram 30 miljonus eiro, sporta centri – 15 miljonus eiro, kultūras, atpūtas un izklaides vietas – piecus miljonus eiro. Atbalstu varēs saņemt tirdzniecības centri, kuru platība ir lielāka par 1500 kvadrātmetriem un kuri būs piemērojuši vismaz 50% nomas maksas atlaidi saviem apakšnomniekiem, kā arī būs saskārušies ar vismaz 30% ieņēmumu kritumu no nomas maksām. Atbalsts paredzēts 15 eiro apmērā par vienu kadastrā uzrādīto tirdzniecības centra platības kvadrātmetru. Savukārt sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām atbalsts paredzēts 25 eiro apmērā par kvadrātmetru. Atbalsts paredzēts par laika periodu līdz 15.novembrim. Lai atbalstu izmaksātu, vēl jāsaņem apstiprinājums no Eiropas Komisijas
– Piešķir 18,5 miljonus eiro senioru 20 eiro pabalsta izmaksai novembrī un decembrī
– Precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem
– Pagarina Covid-19 sertifikāta uzrādīšanas termiņu darba attiecībās
Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrība kopā ar Latvijas Brīvo arobiedrību 2021.gada 14.oktobrī pieņēma Valdes paziņojumu "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības nostāja par Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojumu Nr.720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu (turpmāk -Rīkojums).
Pašlaik par nevakcinēšanos pret Covid-19 nevar pārtraukt darba attiecības, tā norādīja Valsts darba inspekcija (VDI). Ja darbinieks saņem darba uzteikumu, viņš var vērsties tiesā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS) norādīja, ka jaunie Ministru kabineta noteikumi ir pretrunā ar Darba likumu.
No pirmdienas, 11. oktobra, spēkā ir rīkojums par ārkārtas situāciju valstī un jauni Ministru kabineta noteikumi par epidemioloģisko prasību ievērošanu. Taču tas nenozīmē, ka darbinieku var atlaist par nevakcinēšanos, sacīja VDI.
“Nevienā no šiem dokumentiem nav paredzēts speciāls rīks darba attiecību pārtraukšanai ar darbiniekiem.
Joprojām darbojas Darba likums, kur ir noteikta vispārīgā darba tiesisko attiecību pārtraukšanas kārtība, kas uz šo brīdi darba devējiem ir jāievēro,” skaidroja VDI Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa.
LBAS sacīja, ka izvirzītās prasības par obligātu vakcināciju pret Covid-19, lai saņemtu atsevišķus pakalpojumus vai lai strādātu, ir nepamatota un pretrunā ar Satversmi.
“Vienu kādu grupu izdalīt un teikt, ka tā ir bīstamāka, vienalga ar kādu motivāciju, vai viņu šobrīd virzīt tieši uz vakcinācijas pusi, lai tieši aizsargātu no vīrusa – nav pamata. (..) Šobrīd pieņemtie Ministru kabineta noteikumi ir nopietnās pretrunās ar Darba likumu un Darba aizsardzības likumu un līdz ar to arī ar Satversmi. Jo tā paredz arī tādu hierarhisku kārtību, un Ministru kabinets nevar pieņemt tādus lēmumus, kas ignorē šo tiesisko aktu hierarhiju,” uzsvēra LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Taču Ministru kabinetā sacīja, ka lēmums ir pieņemts un tas ir spēkā.
“Valdība, izvērtējot visu šo pienākumu jautājumu no juridiskā aspekta, jau vasarā vienojās, ka vispareizāk un visdrošāk būtu [virzīt] likuma grozījums. Šis likuma grozījums nebija iespējams, tātad mums šobrīd ir [Ministru] kabineta noteikumi un ārkārtas situācijas rīkojums, kas to nosaka,” skaidroja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
“Šeit ir jāsaprot, ka valdība sūta ļoti skaidru signālu gan tiem, kas strādā sabiedriskajā sektorā, gan tiem, kas strādā privātajā sektorā.
Ka mēs tiešām uztveram ļoti nopietni šo vakcinācijas nepieciešamību,” norādīja labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija).
Vairāk skatieties sižetā:
Publicētas vadlīnijas "Kā rīkoties darba devējam jauno COVID-19 ierobežojumu un ārkārtējās situācijas laikā”.
7. oktobris ir starptautiskā Cienīga darba diena, tādēļ Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrība aicina visas Latvijas pašvaldības – ar sociālā dialoga palīdzību vairosim valsts ekonomisko drošību!
Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā ir savā sākuma stadijā. Tai ir savi ieguvumi, bet vēl aizvien ir daudz jautājumu, - kādas pārmaiņas mūs gaida un kā tās ietekmēs pašvaldību darbiniekus?
Īpaši svarīgi šajā laikā ir, lai pašvaldību struktūrvienību un iestāžu reorganizācija noritētu tiesiski un pamatoti, taču diemžēl ne visur tā notiek. Ne visās apvienotajās pašvaldībās ieklausās speciālistos, ir neskaidri darbinieku novērtēšanas mehānismi un amatu konkursi.
Neatņemama demokrātiskas sabiedrības sastāvdaļa ir sociālais dialogs, kas sevī ietver darbinieku iesaisti pašvaldības lēmumu apspriešanā un pieņemšanā. Sociālais dialogs nozīmē arī darbinieku informēšanu un konsultēšanu, un darbinieku pārstāvis sociālajā dialogā ir arodbiedrība. Savukārt arodbiedrības ekskluzīvās tiesības ir slēgt darba koplīgumu.
Apvienotajās pašvaldībās darba samaksa, sociālās garantijas un pieeja darba aizsardzībai ir atšķirīga. Lai arī ir ļoti pozitīvi piemēri, daudzviet darbinieki jūtas nedroši, jo ir risks, ka viņiem tiks samazināta darba samaksa un sociālās garantijas. Tādēļ, lai nodrošinātu līdzsvaru darba tiesisko attiecību vidē, padarītu to prognozējamu un nodrošinātu sociālo mieru, aicinām jaunu Darba samaksas un sociālo garantiju nolikumu pieņemšanā iesaistīt arodbiedrības.
Aicinām iedvesmoties un pārņemt labāko praksi no apvienotajām pašvaldībām! Aicinām pieņemt jaunus darba koplīgumus, jo tie palīdz nodrošināt skaidras darba tiesiskās attiecības, un ieguvēji ir visi!
Šobrīd Latvijā īstenotā administratīvi teritoriālā reforma ir sākuma procesā. Ar kādām pārmaiņām saskarsimies, un kā tās ietekmēs pašvaldību darbiniekus.
Lai diskutētu par instrumentiem, kuri var palīdzēt pašvaldību darbiniekiem, Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrība sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību 24.septembrī rīkoja semināru “Sociālais dialogs – cienīgs darbs”.
Seminārā tika aplūkoti faktori ,kas būtiski ietekmē darba tiesiskās attiecības, savstarpējo komunikāciju ,darba vidi kopumā.
Seminārā dr.phil., starppersonu komunikācijas eksperts Edmunds Apsolons akcentēja, cik svarīga ir konstruktīva komunikācija, kā sarunāties, saprasties un sadarboties.
Kaspars Rācenājs Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, darba tiesību konsultants iepazīstināja ar aktuālo darba tiesībās.
Par darbinieku un darba devēju attiecībām pašvaldībās pārmaiņu procesā runāja Sniedze Sproģe ,Latvijas pašvaldību savienības padomniece
Pasākums īstenots ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2014–2021 programmas “Sociālais dialogs – cienīgs darbs” finansiālu atbalstu.
Seminārs būs skatāms LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs-Tiešraide“ Vai atverot šo saiti: https://www.lps.lv/lv/tiesraides-videoarhivs/tiesraide/648-24-septembri-plkst-1000-seminars-socialais-dialogs-cienigs-darbs
Šobrīd Latvijā īstenotā administratīvi teritoriālā reforma ir sākuma procesā. Ar kādām pārmaiņām saskarsimies, un kā tās ietekmēs pašvaldību darbiniekus.
Sociālais dialogs var novērst konfliktus un radīt sociālo mieru. Sociālais dialogs ir sarunu process, kurā uz līdzvērtīgiem pamatiem piedalās sociālie partneri – darba devēji un darba ņēmēji jeb darbinieki.
Jaunajā reformā aktualizējas jautājumi darba tiesiskajās attiecībās , iespējami juridiski strīdi saistībā ar darbinieku neobjektīvu novērtēšanu pirms darbinieku pārņemšanas jaunajā pašvaldībā vai darbinieku atlaišana netika precīzi noteikta. Tāpat aktualizējas sociālās garantijas darbiniekiem un jaunu darba koplīgumu pieņemšana.
Darbiniekiem un darba devējiem jāspēj pielāgoties dažādiem apstākļiem un sarunu partneriem, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Kā izvairīties no konflikta un panākt mierpilnu izlīgumu?
Tiks aplūkoti arī citi faktori ,kas būtiski ietekmē darba tiesiskās attiecības, savstarpējo komunikāciju ,darba vidi kopumā.
Lai diskutētu par instrumentiem, kuri var palīdzēt pašvaldību darbiniekiem, Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrība sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību rīko semināru “Sociālais dialogs – cienīgs darbs”. Pasākums tiek īstenots ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2014–2021 programmas “Sociālais dialogs – cienīgs darbs” finansiālu atbalstu.
Semināra moto “Par cieņu, ieklausīšanos un dialogu “.
Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem būs iespējams saņemt Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrības organizētajā seminārā.
Seminārs norisināsies 24.septembrī no plkst.10.00 līdz 13.30 tiešsaistē.
Jautājumus semināra laikā lūgums sūtīt uz e-pasta adresi tiesraide@lps.lv
Uzaicinām iepazīties ar semināra programmu (pielikumā).
Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties ar Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrību - projekta vadītāju Inesi Lāčaunieci, tel.29277535, e-pasts: lpda@lbas.lv
